Jau vēstīts, ka Ekonomikas ministrija (EM) strauji augošajā ātrās kreditēšanas nozarē saskata jauna burbuļa risku, tāpēc izveidojusi darba grupu, kas strādās arī pie kritēriju izstrādes nozares reklāmas aktivitātēm. Diena pēta, vai kritēriju izstrādāšana nebanku kredītdevēju reklāmām varētu mazināt iedzīvotāju vieglprātīgas aizņemšanās risku.
Veicina bezatbildību
«Ātros kredītus ar telefona īsziņas vai interneta starpniecību izsniedz patērētājam pat 15 minūtēs, un ļoti īsā laikā tie kļuvuši ārkārtīgi populāri. Tirgus strauji attīstījies, taču tā regulējums un kontrole bijusi vāja,» uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un norāda, ka iepriekš noteiktie regulējumi nav bijuši pietiekami, lai novērstu visus būtiskos riskus Latvijas iedzīvotājiem un valsts ekonomikai. Valdības iesaistīšanos prasot nozares reklāmas un mārketinga kampaņas, kas ministra skatījumā «nereti ir manipulatīvas un maldinošas». Viens no D. Pavļuta izveidotās darba grupas uzdevumiem būs «izstrādāt kritērijus ātro kredītu reklāmas un mārketinga aktivitātēm, lai mazinātu impulsīvu aizņemšanos bez iespējamo seku un saistību apzināšanās».
«Galvenā problēma šībrīža ātro kredītdevēju īstenotajā komercpraksē ir, ka tā var veicināt bezatbildīgu aizņemšanos,» uzskata Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Ilze Žunde un skaidro, ka nebanku kreditētāji reklāmās un mārketinga aktivitātēs norāda, ka pirmais kredīts ir bez maksas, tādā veidā mudinot patērētājus aizņemties, bet reizēm veidojot nepareizu priekšstatu par pakalpojuma būtību. «Ātro kredītu reklāmas ir ļoti atraktīvas, tiek solītas dažādas dāvanas. Tas var veicināt neapdomīgu fiansiālo saistību uzņemšanos,» norāda I. Žunde.
Uzkabina uz āķa
«Nebanku kredītdevēju reklāmas mēģina cilvēkus «uzkabināt uz āķa»,» uzskata zīmolvede Inese Apse-Apsīte un, reklāmu saukļus pārfrāzējot, teic: «Izmēģini, pat ja tev nevajag. Aizņemies un pirmajā reizē procentus nemaksā. Aizņemties ir normāli un stilīgi.» - «Ātro kredītu uzņēmumi aktīvi konkurē, un tas atstāj ietekmi uz šo pakalpojumu reklāmām, uzņēmumiem izdomājot arvien jaunus paņēmienus klientu pievilināšanai,» uzskata EM pārstāve Evita Urpena un skaidro: «Bieži reklāmas rada iespaidu par kredīta saņemšanas bezrūpību un atdošanas vieglumu, lai gan tajā pašā laikā kredīta procenti, līgumsodi un citas maksas liecina par pretējo, tāpēc reklāmas, kurās uzsvērtas tikai priekšrocības un noklusēti riski, šķietami bezrūpīgos kredītus pārvērš nepanesamā nastā.»
«Potenciāli normatīvajos aktos varētu noteikt papildu ierobežojumus kreditēšanas reklāmām, kas šobrīd rada iespaidu, ka kredīts ir bez riska, lēts vai viegls veids, kā atrisināt personas finansiālās problēmas,» saka E. Urpena. Tas attiecoties arī uz mārketinga pasākumiem, kuros par kredīta ņemšanu tiekot piesolīti dažādi labumi, piemēram, picas, koncerta biļetes un pat iespēja pelnīt, iesaistot kreditēšanā draugus. «Kreditēšanas pakalpojumu reklāmai jāizvirza specifiskas prasības, jo patērētāja pieņemtajam lēmumam par pakalpojuma izmantošanu ir tālejošas finansiālas sekas,» uzsver EM pārstāve.
Ar valsts naudu nepietiek
«Nebanku kreditēšanas nozare Latvijā īsā laikā attīstījusies diezgan strauji, tāpēc arī konkurence tajā ir augsta,» saka Toms Jurjevs, a/s 4finance, kurā ietilpst SMScredit.lv un Vivus, izpilddirektors, un uzsver, ka reklāma «ir viens no veidiem, kā atšķirties no konkurentiem».
Uzņēmuma skatījumā iedzīvotāju izpratne par reklāmām esot jāveicina ar izglītošanu finanšu jautājumos, piemēram, ekonomikai skolā būtu jābūt obligātam mācību priekšmetam. «Uzskatām, ka valstij primāri būtu jāinvestē tajā, lai patērētājs spētu pieņemt lēmumu, skaidri apzinoties saistības, ko uzņēmies,» norāda T. Jurjevs.
«Atbalsts sportam un kultūrai ir daļa no mūsu investīciju prioritātēm. Vidēji gadā atbalsta projektiem veltām 350 000 latu,» apgalvo T. Jurjevs. Patlaban plašu atpazīstamību ieguvis SMScredit.lv atgādinājums par atbalstu sportam, daudzos reklāmas stendos redzami pazīstamu sportistu fotouzņēmumi. Viņu vidū ir BMX riteņbraucējs Māris Štrombergs, skeletonisti Martins un Tomass Dukuri, volejbolisti Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš, basketbola komanda VEF Rīga un futbola komanda FS Metta/LU.
«Sadarbojamies kopš 2009. gada, uz spēlētāju formām tiek attēlotas un spēļu norises vietās tiek izvietotas SMScredit.lv reklāmas,» stāsta basketbola kluba VEF Rīga direktore Laila Spaliņa. Sadarbību regulējot līgumi, un sadarbība esot «stabila, turklāt sponsoriem var izteikt pateicību, jo ar esošo valsts atbalstu sportam nepietiek».
Vaicāta par reklāmu ētisko pusi, L. Spaliņa norāda, ka ātro kredītu nozare esot likumīga, savukārt «katrs, kas veic aizņēmumu, to dara uz savu atbildību». Savulaik daži Lietuvas basketbola kluba Kauno Žalgiris spēlētāji esot atteikušies no alkohola reklamēšanas, jo «tas neiet kopā ar sportu», bet VEF Rīga gadījumā iebildumu ne pret ātro kredītu, ne pret citu sponsoru produktu reklamēšanu nekad neesot bijis.