Pieņemtais likums paredz vairākus jaunumus izglītības sistēmā - gan definējot Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūru, gan akcentējot izglītojamo tikumisko audzināšanu un izglītības iestādes padomes iesaisti mācību un audzināšanas procesā, gan paplašinot vidusskolu dibināšanas iespējas. Likums precizē prasības iestādes vadītājam, kā arī noteic, ka izglītības iestādes nosaukumam ir jābūt valsts valodā, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.
A. Bērziņš ir saņēmis vairākus argumentētus lūgumus gan izsludināt šo likumu, gan to neizsludināt un prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Valsts prezidents, izvērtējot paustos viedokļus, ir nolēmis likumu Grozījumi Izglītības likumā izsludināt, respektējot ievērojamo deputātu atbalstu kopumā pieņemtajam likumam, kā arī to, ka tiesību uz izglītību īstenošanas veids pamatā ir tiesībpolitisks jautājums. Saņemtie priekšlikumi tiks nosūtīti Saeimas atbildīgajai komisijai, jo tie prasa padziļinātu izvērtējumu un diskusijas.
Tā kā likums paredz deleģējumu Ministru kabinetam atsevišķās jomās detalizēt Izglītības likumā noteikto, ir svarīgi nodrošināt normatīvā regulējuma precīzu formulējumu, norāda Valsts prezidents.
Kā ziņots, likuma grozījumi arī nosaka, ka izglītības iestādēm, izņemot augstskolas, būs jāaizsargā izglītojamo no tādas informācijas un metodēm izglītības un audzināšanas procesā, kas neatbilst likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai. Ministru kabinetam būs jānosaka šīs sistēmas kārtība un izvērtēšanas kritēriji. Likumā arī noteikts, ka valdībai būs jānosaka tikumiskās audzināšanas vadlīnijas.
Tāpat noteikts, ka izglītības iestādes padome lemj par mācību un audzināšanas procesā izmantojamo metožu un informācijas, tostarp mācību līdzekļu un materiālu, atbilstību šā likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai, kā arī tikumiskās audzināšanas vadlīnijām.