Arī ar to sieviete samierinājusies. Brīdī, kad meitai bijusi gada jubileja, darbiniece vēlējās izņemt vienu dienu no atlikušā bērna kopšanas atvaļinājuma, taču no tiešās vadītājas saņēma atbildi: «Ko tu atļaujies? Tu tikko no atpūtas un atkal gribi atpūsties!» Arī gadījumos, kad bērni saslimuši, attieksme ir skarba - vai nu strādā tāpat kā visi, vai ej projām. Diemžēl sieviete bailēs zaudēt darbu oficiālu sūdzību nerakstīja.
Bail rīkoties
Lai gan šis ir tikai viens konkrēts gadījums un uzraugošās institūcijas atzīst, ka sūdzības par darbinieku tiesību neievērošanu nemaz tik bieži nesaņem, Draugiem.lv veiktā aptauja liecina, ka 63% iedzīvotāju Latvijas darbavietas vērtē kā ģimenēm un bērniem nedraudzīgas. Turklāt 59% aptaujāto ir saskārušies ar negatīvu attieksmi no darba devēja pret darbiniekiem, kuriem ir bērni.
Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa Dienai norāda, ka kopumā no 2013. līdz 2014. gadam ir bijušas tikai četras pārbaudes lietas saistībā ar šādām situācijām. Tomēr, arī iepriekš veicot pētījumu par šo tēmu, secināts, ka darba devējiem joprojām nav izpratnes par diskriminācijas aizliegumu pret grūtniecēm un vecākiem, savukārt paši darbinieki nav gatavi cīnīties par savām tiesībām. Līdzīgi novērojumi ir arī ģimeņu portāla Mammamuntetiem.lv vadītājai Ingai Akmentiņai-Smildziņai. No komentāriem portālā viņa secinājusi, ka visvairāk darbu baidās zaudēt tieši vecāki, jo izjūt atbildību - «par ko es pabarošu savu bērnu». Visbiežāk tās ir sievietes.
Problēmu daudz
I. Akmentiņa-Smildziņa norāda uz piecām lielākajām problēmām, ar ko saskaras darbinieki vecāki. Pirmkārt, atbalsta trūkums no darba devēja bērna slimošanas gadījumā. Attiecīgi vecāki baidās ņemt slimības lapas tik, cik būtu nepieciešams vai cik ļauj likums, jo saņem pārmetumus. Ir arī situācijas, ka darba devējs liek ņemt atvaļinājumu slimības lapas vietā. Otrkārt, vecāki darbā pārdeg. Darbiniekiem nereti jāstrādā virsstundas bez iespējas atteikties. Treškārt, vecākiem trūkst iepriecinājumu no darba devēja īpašos svētkos, piemēram, brīvas dienas 1. septembrī. Ceturtkārt, bailēs zaudēt darbu vecāki neizmanto savas tiesības un nereti pat atvaļinājuma laikā atrodas darbā. Diemžēl arī naudas trūkums, aplokšņu algas un līdz ar to sociālo garantiju trūkums ierindojas topa augšgalā.
Šīs problēmas nepārsteidz Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības juristu Kasparu Rācenāju. Viņš Dienai atzīst, ka arī savā praksē saskaras ar šādiem likuma pārkāpumiem. Ļoti pazīstams stāsts ir par darbnespējas lapām bērna slimošanas gadījumā - nereti darbinieks ir mājās pie bērna, taču turpina strādāt attālināti. No vienas puses, tas ir «smuki pasniegts» kompromiss, taču no otras puses - likuma pārkāpums. No likuma viedokļa darbiniekam bērna slimošanas laikā darba devēja interesēs nav jādara pilnīgi nekas, uzsver jurists. Pēc viņa domām, ikviens darba ņēmējs kādreiz nav izmantojis to, kas viņam pienākas, kā arī pret katru vecāku apzināti vai neapzināti kādreiz ir izdarīts kāds pārkāpums. Diemžēl uzraugošajās iestādēs cilvēki vēršas tikai tad, kad paši ir aizgājuši vai atbrīvoti no darba. Vienotas politikas, kā padarīt darba vidi ģimenēm draudzīgāku, valstī nav.