Pēc spēles Pahars, meklējot dažus pozitīvus aspektus šajā mačā, skaitīja, cik Latvijas izlases futbolistu ir gatavi šādam līmenim, un saskaitīja daudz vairāk, nekā līdzjutējiem pie TV ekrāniem varētu likties. Tas arī saprotams, jo viņš skatās ne tikai uz rezultātu tablo, statistikas protokolā, bet arī uz īsām epizodēm katra spēlētāja izpildījumā mazos laukuma pleķīšos, kā arī uz visas komandas darbību kopumā, nevis kā līdzjutēji - uz pašu izveidotajām vārtu gūšanas iespējām. Jā, var teikt, ka ziemeļīri daudz reālu draudu Latvijas vārtiem neradīja, tas ir, Latvijas izlase to neļāva, bet sarkanbaltsarkano pašu sniegums pretējā laukuma pusē bija vājš, ja vien tāds vispār bija.
Latvijas izlases sniegumu negatīvi ietekmēja divu pamatsastāva aizsargu Vitālija Maksimenko un Kaspara Dubras gūtie savainojumi pirmsspēles dienā, kā arī Ziemeļīrijas pirmoreiz izmantotā triju centra aizsargu shēma, ko Marians Pahars nebija paredzējis. Pirmajam aspektam gan varbūt nebija tik lielas lomas, jo Dubras vietā laukumā nāca Kaspars Gorkšs, kurš angļu futbolā jūtas kā zivs ūdenī, bet Maksimenko aizstāja Skotijā spēlējošais Antons Kurakins. Pretinieku rindās bija arī viņa komandas biedri Hamilton Academic klubā, taču laukumā notiekošais neliecināja, ka savā starpā spēkiem mērojas divas spēkos līdzvērtīgu spēlētāju komandas. Latvijas izlase spēli sāka ar sev šogad tradicionālo 4-1-4-1 shēmu, kurā viesiem bija skaitlisks pārsvars uzbrukumu ievadīšanā pat tad, ja pretinieki presingoja. Nezin kāpēc šo skaitlisko pārsvaru Latvijas futbolisti neizmantoja, iesākot uzbrukumus, bet pārāk bieži pārslēdzās uz tādā izkārtojumā nepamatotām tālajām piespēlēm. Tās bija neprecīzas, arī raženie Eduards Višņakovs un Igors Tarasovs pārāk reti uzvarēja «gaisa divcīņas», un vēl retāk pārējie spēja savākt tā sauktās otrās bumbas.
Pēc nonākšanas iedzinējos Pahars pārkārtoja komandas izkārtojumu uz 4-3-3. Izlases kreklu atkal pielaikojušais Artjoms Rudņevs nekavējoties pierādīja visiem skeptiķiem, ka valstsvienībā gatavs strādāt ar pilnu jaudu un rauties vaiga sviedros. Viņa enerģiskums un starptautisko spēļu pieredze atdzīvināja viesu sniegumu, un tas ir viens no nedaudzajiem pozitīvajiem aspektiem Latvijai šajā mačā. Arī vārtsarga Pāvela Šteinbora veiksmīgā debija.
Ja vien Rudņevs sarežģītā situācijā izpildīto sitienu tiešām būtu trāpījis tālajā «devītniekā», kā tika tēmēts, noskaņojums pēc mača Ziemeļīrijā droši vien būtu bijis citāds, taču nav ko skaitīt nebijušo! Pēc spēles treneris sacīja, ka četri Latvijas spēlētāji nospēlējuši zem savu iespēju robežām. Taču visu, ko spēj, neparādīja gandrīz neviens - kļūdījās vai kaut kur nenostrādāja līdz galam visi.
Ir viela pārdomām pirms Baltijas kausa vasarā.