Par spīti LP drūmajai finanšu situācijai, tas spēs pildīt savas saistības pret preses abonentiem un joprojām ir stabils partneris, pārliecināts Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis. Kas attiecas uz citu iedzīvotājiem svarīgu LP funkciju - pensiju izmaksu -, tā no pasta kļūst arvien mazāk atkarīga, uzsver Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA).
Šogad LP zaudējumi varētu būt ap miljonu latu, taču kāds uzņēmumam tuvu stāvošs avots pieļāva, ka jau deviņu mēnešu zaudējumi ir lielāki - līdz pat 1,8 miljoniem latu. Vai šie skaitļi atbilst patiesībai, LP atbildi nesniedz, uzsverot, ka visa informācija tiks sniegta pēc tam, kad biznesa plāns būs iesniegts valdībai. Ja zaudējumi pārsniegs miljonu latu, šogad LP paša kapitāls var būt negatīvs. Formāli tā ir viena no maksātnespējas pazīmēm, jo aktīvi ir mazāki par parādiem, - ja visi kreditori prasītu atmaksāt aizdevumu, uzņēmums to nespētu izdarīt, skaidro finanšu kompānijas Laika stars eksperts Jānis Pinnis. Tādējādi pastam būs jāaizņemas - šajā ziņā LP iespējas atkarīgas no valsts atbalsta vai galvojuma. Nākamgad LP būs jāatdod Parex bankā ņemts 21 miljona eiro aizdevums.
SM ir pārliecināta, ka LP maksātspējas patlaban nav, tāpēc ne par kādām dotācijām LP darbības nodrošināšanai nevar būt ne runas, pauda satiksmes ministra Kaspara Gerharda (TB/LNNK) padomniece Inga Spriņķe. Šī gada oktobrī K.Gerhards intervijā Dienas Biznesam pieļāva iespēju, ka LP nākotnē varētu tikt privatizēts, taču patlaban šis jautājums neesot darba kārtībā.
Kā viens no iespējamiem privatizētājiem aizkulisēs tiek piesaukta kompānija Itella Corporation. Par LP interesi 2005.gadā pauda Somijas pasts, kurš tagad pārtapis par Itella Corporation. Uzņēmums šo pieļāvumu nekomentē.
Pasta biznesa eksperts Dereks Osborns pauž pārliecību, ka LP joprojām ir daudz iespēju uzlabot darbību, piesaistīt jaunus klientus un finanšu avotus. Salīdzinājumā ar citu Eiropas valstu pastiem LP ir krietni sliktākā stāvoklī, jo nav spējis modernizēt darbību un padarīt pakalpojumus ērtākus, viņš vērtē.
Alternatīvas iespējas pensiju piegādei VSAA meklēja jau tad, kad iestādei tika nogriezts finansējums, tādēļ plāns B pasta teorētisko problēmu gadījumā ir, teica aģentūras pārstāve Edīte Olupe. Jau tagad gandrīz puse pensionāru naudu saņem bankas kontā. Kas attiecas uz lauku cilvēkiem, ar pašvaldībām pārrunāta iespēja pensiju piegādi uzticēt sociālajiem darbiniekiem. E.Olupe arī noraidīja bažas, ka pasta finansiālās problēmas varētu pavilkt sev līdzi pensiju naudu. «Tā nauda nevar pazust, jo katru dienu viņiem pārskaitām tik, cik nepieciešams šodienai,» skaidroja VSAA pārstāve.
Tikmēr G.Līcis no Preses izdevēju asociācijas runas par pasta nedienām uzskata par spekulācijām, jo valstij saskaņā ar likumu ir jāsedz tie pasta zaudējumi, kas radušies no likumā atrunāto pakalpojumu sniegšanas.