Pirmais, kas interesē uzņēmējus, ir spēles noteikumi. Un zem spēles noteikumiem jautājums A ir, kā samazināt birokrātisko slogu, kurš Rīgā joprojām ir pietiekami augsts. Jautājums ir, kā risināt šīs problēmas, sākot ar reklāmas izkārtnēm un beidzot ar dažādām atļaujām. Šis process ir īpaši smagnējs būvniecībā. Ne velti Latvija Pasaules Bankas Doing Business pētījumā būvatļauju izsniegšanas jomā ir tikai 113. vietā pasaulē. Otrais, kas interesē uzņēmējus, ir caurredzami iepirkumi un korupcijas problēmas risināšana. Te galvenā rūpe ir, lai korupcijas tēma nebūtu aktuāla. Šodien nav tā, ka uzņēmēji nāk klāt un saka - šis te man prasa kukuli, jo tad jau viņam būtu tūlīt jāgriežas drošības iestādēs, lai par to ziņotu. Tomēr dažādi pētījumi atklāj, ka korupcijas problēma eksistē.
Un kas uzņēmējus satrauc pašvaldību kontekstā?
Pašvaldības komercdarbība. Un to mēs prasījām visām partijām - kāda ir jūsu attieksme pret pašvaldības komercdarbību? Jo, patiesību sakot, tā ir nelāga tendence, kas ir diezgan izvērsta. Pašvaldības ir diezgan aktīvas uzņēmējdarbībā, un kaut kādā brīdī šīs pašvaldību kapitālsabiedrības strādā tā, ka sāk spiest ārā no tirgus privātos uzņēmējus vai vismaz lien šajā jomā iekšā. Un šāda pieeja, mūsuprāt, nav pareiza - ne valstī kopumā, ne Rīgā. Mēs zinām, ka Rīgai pieder pat lombards. Mēs zinām, ka ir Rīga nupat nodibināja uzņēmumu Aqua Riga, kas pildīs ūdeni pudelēs. Rīgai ir Rīgas meži, kam ir zināmas ieceres attiecībā uz galdniecības lietām. Būtu pieņemami, ja pašvaldība ar uzņēmējdarbību nodarbotos tā saucamās tirgus kļūmes gadījumā, kad privātie negrib darboties kādā jomā un konkurences tur nav. Bet dzeramo ūdeni pudelēs, piedodiet, nav problēmu šodien veikalā nopirkt. Līdz ar to šāda veida pašvaldības aktivitātes biznesā nav īsti pareizas. Skaidrs, ka ir stratēģiskas jomas, kur pašvaldības saimnieciskā darbība ir nepieciešama, bet jomās, kur normālu situāciju var nodrošināt privātais bizness, pašvaldībai nav nepieciešams jaukties iekšā.
Bet kur ir problēma? Kādēļ lai pašvaldības uzņēmumi, tāpat kā visi pārējie, nevarētu nodarboties ar uzņēmējdarbību, ja vien tas ir izdevīgi un ļauj nopelnīt naudu?
Problēma sākās ar tā saucamajiem inhouse iepirkumiem. Proti, publisko iepirkumu likums paredz, ka tajos gadījumos, kad iepirkuma veicēja kontrolē ir meitassabiedrība, viņš mierīgi var ņemt pasūtījumus no savējiem, nerīkojot tenderus. Varam padomāt, kas notiek, ja Rīgas pašvaldība pieņem lēmumu, ka visās Rīgas pašvaldības pakļautībā esošajās struktūrās tiek ņemts tikai Aqua Riga iepildītais ūdens. Tas noteikti sitīs pa privātiem ūdens tirgotājiem.
Kas ir tie instrumenti, ar kuriem pašvaldība var atbalstīt biznesu?
Te ir jautājums par to, kā pašvaldība piesaista kādus ražotājus savai teritorijai, kā nāk pretī, vai veido industriālos parkus. Šeit ir labi piemēri Ventspilī, kur pašvaldība ļoti nopietni panāk pretī, teiksim, potenciālajam rūpnīcas cēlājam. Pašvaldība pat uzbūvē ēku ar vajadzīgajiem elektrības pieslēgumiem un visu pārējo infrastruktūru un tad atdod nomā faktiski jau gatavu objektu. Īstenībā Rīgai ir ko pamācīties no Ventspils uzņēmējdarbības atbalsta jomā. Ventspilī divas rūpnīcas gadā lentas griež. Rīgā tā īsti nenotiek.
Kuras partijas programma vislabāk patika uzņēmējiem LTRK organizētajā diskusijā?
Improvizētajā klātienes balsojumā izskatījās, ka visvairāk uzņēmēji pacēla rokas par Baibu Broku, kura pārstāv Nacionālo apvienību, jo viņa uzstājās ļoti pārliecinoši. Uzņēmējiem patika gan Baiba Broka, gan programma. Es varu piekrist, ka diskusijā viņa izskatījās ļoti pārliecinoši.
Tomēr jāteic, ka šoreiz visi kandidāti ir diezgan augstā līmenī. Atceros, ka mēs kādreiz rīkojām LTRK diskusiju pirms parlamenta vēlēšanām, tad gadījās, ka atnāk ciemos pie uzņēmējiem ekonomikas ministra kandidāti, kas vispār nezina ābeces lietas. Rīgas mēru kandidātu diskusijā varēja just, ka viņi ir gatavojušies un domājuši, kas tiešām uzņēmējus varētu interesēt.
Cik stipri ir šie partiju piedāvājumi?
Saprotams, ka pietiekami spēcīgi izskatās Saskaņas centrs. Viņu apvienības kopā ar Gods kalpot Rīgai! programma izskatās salīdzinoši ļoti izstrādāta. Tajā pašā laikā, ja skatāmies uz Zaļo partiju, - Guntis Belēvičs. Kurš gan labāks sapratīs uzņēmējus, ja ne uzņēmējs ar milzīgu stāžu, kāds ir Belēviča kungs. Ja man personiski būtu jāsaka, kurš no viņiem būtu labākais vadītājs no uzņēmējdarbības viedokļa, man nav šaubu, ka tas ir Guntis Belēvičs. Nopietns, zinošs uzņēmējs. Pārliecinošs un veiksmīgs. Starp citu, arī Sarmīte Ēlerte ļoti pārliecinoši izskatījās vakardienas diskusijā. Vienotībā, kā jau tas ir Vienotībā, - viņi ir gatavi ļoti asi iestāties par antikorupcijas tēmu. No Vienotības mēs faktiski visskaļāk dzirdējām, ka būs ļoti aktīvs un caurskatāms dialogs ar uzņēmēju organizācijām. Atklāta, saprotama komunikācija par to, lai absolūti minimizētu korupcijas riskus. Tas arī ir ļoti svarīgi. Saskaņas gadījumā šī problēma it kā ir saglabājusies. Vienotības gadījumā viņi saka, ka mēs to labosim. To viņi visskaļāk saka. Reformu partijas kontekstā svarīgi, ka viņiem jau ir viens no partijas bāzes uzstādījumiem, ar kuru mums faktiski arī ir pa ceļam, ka pašvaldības uzņēmējdarbība ir tirgus kļūdas gadījumā. Tā vispār ir Reformu partijas bāzes lieta, kamēr mēs redzam, ka ar esošo situāciju Rīgā ir zināmas problēmas, kā piemērā ar Aqua Riga. Armands Krauze no Zemnieku savienības ir zinošs cilvēks. Patika, ka viņš bija gatavs atrast instrumentus, kā, teiksim, iepirkumos, godīgi un Eiropas prasībām atbilstoši var atbalstīt vietējos ražotājus, tajā skaitā lauksaimniekus. Un te ir jāizstrādā risinājumi, kā to var realizēt dabā, lai vienlaikus Eiropas Komisija neiedarbinātu prasības pret mums, bet mēs vienlaikus atbalstītu vietējos. Tā bija spilgta lieta no Krauzes kunga puses, kad viņš par to runāja. Visu, protams, izšķirs vēlētājs, bet Rīgas mēra kandidāti no uzņēmēju viedokļa šoreiz ir pietiekami spēcīgi, kas priecē un dod cerību, ka uzņēmējdarbības vide galvaspilsētā aizvien vairāk uzlabosies.