Latvijas izlasei galīgo vērtējumu vēl dot pāragri. Priekšā vēl viena spēle ar Franciju, un ir iespējams ieņemt vietu diapazonā no desmitās līdz piecpadsmitajai. Tātad ir vēl iespēja izpildīt LHF valdes izvirzīto uzdevumu (vismaz 10. vieta), un var arī izkrist uz 1. divīziju. Protams, bija iespēja sasniegt ceturtdaļfinālu, jo galvenie sāncenši šveicieši un vācieši šopavasar nebija tik vareni kā citus gadus, taču vajadzētu arī objektīvi paskatīties, ar kādiem spēlētājiem Prāgā mērķus cenšas sasniegt Beļavskis ar saviem palīgiem.
No 2013. gada pasaules čempionāta sastāva, manuprāt, Prāgā spēlētu deviņi, ja vien būtu veseli. Bez vārtsarga Kristera Gudļevska varētu arī iztikt, jo lielisks ir Masaļskis, taču aizsardzībā vieta atrastos Artūram Kuldam, Georgijam Pujacam un Jēkabam Rēdliham, uzbrukumā - Zemgum Girgensonam, Ronaldam Ķēniņam, Gintam Meijam, Herbertam Vasiļjevam un Jurim Štālam. Patiešām būtu interesanti redzēt, kā ar šo sastāvu veiktos iepriekšējam trenerim Tedam Nolanam, zinot, ka viņa reitingā augstu nekotējas Roberts Bukarts, Andris Džeriņš un Aleksandrs Jerofejevs. Jāatgādina, ka Latvijai sekmīgajā Soču olimpiādē Nolana rīcībā bija arī tādi spēlētāji kā Sandis Ozoliņš, Arvīds Reķis, Oskars Bārtulis un Mārtiņš Karsums.
Ko būtu iekļāvis sastāvā Nolans? Iespējams, Ziemeļamerikā spēlējošos uzbrucējus Robertu Lipsbergu un Ņikitu Jevpalovu, taču pārbaudes spēlēs nekas neliecināja, ka abi ir labāki par sastāvā iekļautajiem uzbrucējiem. Jau pirms čempionāta vairāki hokeja notikumu pārzinātāji izteica piesardzību, ka būs labi, ja ar šo sastāvu izdosies saglabāt vietu elitē.
Nevienā no trijām pēdējām spēlēm Latvija nediktēja notikumus laukumā. Pret Šveici metienu starpība bija 21:36, pret Vāciju - 16:24 un pret rangā septiņas vietas zemāko Austriju - 18:29. Tāpēc, manuprāt, jāpriecājas par izcīnītajiem punktiem, nevis jāgaužas par palikšanu ārpus ceturtdaļfināla.