Paralēlās valsts aģenti
14. decembrī 13 Turcijas pilsētās norisinājās policijas reidi, kuros arestēja 31 cilvēku, tostarp 24 žurnālistus. Aizturētajiem izvirzītas apsūdzības par dalību teroristiskās organizācijās, krāpniecību un neslavas celšanu. Pazīstamākie no aizturētajiem ir Turcijas populārākā laikraksta Zaman galvenais redaktors Ekrems Dumanli un mediju uzņēmuma Samanyolu Broadcasting Group vadītājs Hidajets Karaca.
Gan Zaman, gan Samanyolu Broadcasting Group piederošais televīzijas kanāls Samanyolu TV, kurus saista ar ASV dzīvojošā islāma garīdznieka Fetullas Gilema vadīto reliģisko kustību Hizmet, regulāri kritizējuši R. T. Erdogana valdību. R. T. Erdogans uzskata, ka F. Gilems Turcijā vada «paralēlo valsti», kuras mērķis ir gāzt esošo valdību.
R. T. Erdogans un viņam pietuvinātie ir pārliecināti, ka tūkstošiem F. Gilema «aģentu» ir iefiltrējušies tieslietu sistēmā un policijā, bet atsevišķi ietekmīgi mediji nodrošina «paralēlās valsts» dienaskārtības nonākšanu Turcijas publiskajā telpā.
14. decembra arestus veica gadu pēc pērn 17. decembrī notikušās plašās policijas operācijas, kuras laikā saistībā ar apsūdzībām korupcijā tika aizturētas vairākas tobrīd vēl premjerministram R. T. Erdoganam pietuvinātas personas, arī viņa dēls. Vēlāk internetā noplūda telefonsarunas ieraksts, kurā R. T. Erdogans dēlu brīdina par policijas ierašanos un aicina noslēpt lielu nedeklarētas naudas daudzumu.
Toreiz R. T. Erdogans paziņoja, ka aizturēšanas ir «nodevēju un teroristu» sazvērestība, lai gāztu viņu, bet telefonsarunas ieraksts ir «montāža». Viņa valdība atbildēja ar apjomīgu «tīrīšanu» tiesu sistēmā un policijā, atbrīvojot tūkstošiem tiesnešu, prokuroru un izmeklētāju.
Apspiedīs oponentus
ES ārlietu vadītāja Federika Mogerīni un paplašināšanās komisārs Johaness Hāns pēc žurnālistu arestiem Turcijā paziņoja, ka notikušais ir «nesavienojams ar tādām Eiropas vērtībām kā preses brīvība». Amatpersonas piebilda, ka turpmāka Turcijas virzība uz iestāšanos ES ir atkarīga no tā, vai Ankara «pilnībā respektēs likuma varu un pamattiesības».
R. T. Erdogans reaģēja asi. «ES kliedz par preses brīvību, bet arestiem nav nekāda sakara ar to,» paziņoja Turcijas prezidents. «Mēs nesatraucamies par to, ko teiks ES, neskatoties uz to, vai viņi mūs uzņems vai neuzņems. Lūdzu, paturiet savus gudros ieteikumus pie sevis.»
Viņš žurnālistus nodēvēja par «piekto kolonnu», kas cenšas aizkavēt Turcijas progresu, un brīdināja, ka arī turpmāk ar stingrību vērsīsies pret saviem oponentiem. «Elementi, kas apdraud nacionālo drošību, saņems atbilstošu atbildi,» R. T. Erdoganu citē euobserver.com.
Šī nav pirmā reize, kad Turcija ir saņēmusi ES nosodījumu par vēršanos pret vārda brīvību. Pērnvasar sašutumu izpelnījās R. T. Erdogana valdības lēmums ar spēku apspiest protestus, kas visā valstī izcēlās pēc tam, kad policija Stambulā bija izdzenājusi vides aktīvistus, kuri kādā centra parkā miermīlīgi protestēja pret tur paredzēto koku izciršanu un celtniecības darbiem. R. T. Erdogans arī kritizēts par lēmumu bloķēt populārās interneta vietnes Twitter un YouTube.
Turku atbalsts mazinās
Turcija integrāciju ES sāka 1963. gada septembrī, parakstot asociācijas līgumu ar ES priekšteci Eiropas Kopienu. 1999. gadā ES piešķīra Turcijai kandidātvalsts statusu, bet 2005. gadā sākās iestāšanās sarunas. Līdz šim Turcijas iestāšanās process bijis gauss. No 35 sarunu sadaļām slēgta viena (par zinātni un pētniecību), atvērtas 13, bet 18 ir iesaldētas. Kopš 2010. gada nav atvērta jaunas sarunu sadaļas.
Sarunu virzību kavē arī atsevišķu ietekmīgu ES dalībvalstu, piemēram, Vācijas un Francijas, neslēpti skeptiskā attieksme pret Turcijas uzņemšanu. Šo valstu politiķi šaubās, ka musulmaņu valstī spēj iedzīvoties tādas demokrātisko rietumvalstu pamatvērtības kā vārda brīvība, vienlīdzība un taisnīgums. Šāda ES ietekmīgāko valstu attieksme un iestrēgušais uzņemšanas sarunu process daudzos turkos raisījis šaubas par nepieciešamību iekļauties Eiropas saimē.
Amerikāņu domnīcas Pew Research Center šogad veiktā aptaujā 53% Turcijas iedzīvotāju atbalstīja valsts iestāšanos ES. Salīdzinājumam - 2005. gadā, kad Ankara sāka iestāšanās sarunas, šīs pašas domnīcas rīkotā aptaujā 68% respondentu atbildēja, ka vēlas Turcijas uzņemšanu ES. Tajā pašā laikā 66% turku ir negatīvs viedoklis par ES. Pirms deviņiem gadiem 58% Turcijas iedzīvotāju par ES domāja pozitīvi.
Bijušais Eiroparlamenta deputāts no Lielbritānijas Endrū Dafs aicinājis ES pārtraukt iestāšanās sarunas ar Turciju. Viņaprāt, pašreiz Turcijā pie varas esošo konservatīvo politiķu mērķis nav pievienoties Rietumu liberālajai sabiedrībai, bet atjaunot valsts agrāko ietekmi Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, raksta euractiv.com.