Pilsētā ir ap diviem tūkstošiem pensionāru, 226 no tiem darbojas pensionāru biedrībā Sigulda, taču pagastā ir arī struktūrvienība - pagasta pensionāru biedrības kopa. Vēl pensijas vecuma ļaudis - dziedātāji un dejotāji - pulcējas Morē un Allažos. Kad piezvanu Alfonam Jumiķim, Siguldas vadītājam, kungs saka, ka esot senioru ekskursijā - devušies apskatīt Tukuma un Ķemeru skaistākās vietas, bet pēc dažām dienām tiekam gaidīti Namiņā.
Var nākt jebkurš
Namiņš ir mājīga divstāvu ēka ar plašu zaļo teritoriju, ko pašvaldība atvēlējusi biedrības vajadzībām. Visapkārt zied, teritorija sakopta, un, kā atzīst Siguldas seniori, lai uzturētu apkārtni, darba netrūkstot. Namiņā skatāma kārtējā izstāde - šoreiz pensionētās dakteres Māras Baltkaulas rokdarbi. Izstādes seniori organizējot paši. Ja kādam iekrājušies darbiņi - vai tās fotogrāfijas vai gleznas, vai austi darbiņi, vai savākta kolekcija, piemēram, retro sadzīves priekšmeti vēl no pagājušā gadsimta sākuma -, tos var nākt apskatīt jebkurš pilsētas iedzīvotājs. «Retro izstāde bija īpaša - pirmās slidas, bezmēni un sviesta ķērnes, vecās šujmašīnas, ogļu gludekļi un pat vecā Pārdaugavas Āgenskalna ormaņu maršruta karte! Tas bija ūnikums!» priecājas biedrības pārstāve Mārīte Rutka. Par izstādēm informāciju izplata no mutes mutē. «Tas ātri aiziet,» secinājušas biedrības pārstāves. Nākamā būšot retro cepuru un kaklasaišu izstāde. «Pašreiz esam procesā un vācam izstādi kopā,» uzslavējot cilvēku atsaucību, teic Mārīte Rutka.
Namiņš biedrības rīcībā ir jau pusotru gadu, līdz tam mitinājušies dienas centrā. Tagad Siguldas senioriem ir plašākas iespējas izvērst idejas, pašiem satikties, aicināt apmeklētājus. Katru dienu darba laikā Namiņā ir dežurants. «Nāk skolas bērni uz izstādēm - par retro izstādi viņiem bija ko pabrīnīties. Bērni jau nezina, kas tā tāda - mufe! Un pie mums var nākt jebkurš!» aicina Mārītes kundze.
«Pērn šeit iekārtojām sešas izstādes, šogad - jau trešā,» piebilst Alfons Jumiķis un turpina: «Te notiek arī vingrošanas nodarbības, darbojas gleznotāju studija. Rīkojam koncertus un tematiskās pēcpusdienas skolotājiem, medicīnas, tirdzniecības darbiniekiem. Cilvēki kopā strādājuši, sanāk kopā, kavējas atmiņās. Ļoti sirsnīgi!» Izrādās, starp Siguldas pensionāriem visvairāk esot mediķu un tirdzniecības darbinieku.
Ka tikai varētu slēpot
Biedrībā vecākā kundze ir Ērika Vītola, šogad viņai būs 90 gadu. Kundze piedalās visās valdes sēdēs, dzied senioru korī, kas nupat nosvinējis 50 gadu jubileju. «Viņa mums ir ļoti šiverīga, apciemo arī tos, kas vājāki, - pienes produktus, apkalpo. Šogad Siguldas pateicības pasākumā viņai pasniedza balvu Gada cilvēks,» ar savu kolēģi lepojas Mārīte Rutka. Biedrības dāmas slavē arī aktīvo deviņdesmitgadnieci Emīliju Kešāni. Katram biedrības padomes pārstāvim ir sava senioru grupiņa, par kuriem uzņēmušies šefību, izpalīdz saimnieciskās lietās, - vienam tie ir desmit cilvēki, citiem pat divdesmit. Siguldieši cits citu neaizmirst.
«Kopīgi kultūras centrā pulcējamies četrreiz gadā, bet vislielākais cilvēku skaits sanāk ap Ziemassvētkiem, tad esam ap trim simtiem pensionāru. Dome apmaksā svētku paciņas visiem, kas ierodas. Pašvaldība mūs ļoti atbalsta - telpas par brīvu, arī vienai ekskursijai par velti dod autobusu,» turpina Alfons Jumiķis. «Siguldas senioriem par velti ļauj slēpot slaloma kalnā!» pastāsta Mārītes kundze. Seniori uz slaloma slēpēm?! «Drosmīgo ir daudz! Krīt, lūst, sadzīst un atkal brauc. Kad krīt un nokļūst pie daktera, pirmais jautājums: vai vēl varēšu slēpot?» nosmej Mārīte. Arī viņas dzīvesbiedrs ir starp šiem sportiskajiem, sirmajiem pārgalvjiem. Kaspars Andris Rutks saka - sportiskais gars esot gēnos: «Uz kalna puišeļi prasa, cik tad ilgi es braucu. Slēpoju jau vairāk nekā 50 gadu - tad šie paliek mēmi. Ķīpsalā peldbaseinā peldu, ar riteni braucu. Bet arī sievas te trakas - labā nozīmē.»
Ar sportu šeit daudzi ir uz tu. Viena no iecienītām nodarbēm esot riteņbraukšana. «Mums bija velosipēdu pasākums, ko organizēja dienas centrs, - ideja bija iepazīstināt cilvēkus ar Siguldu. Tika iedoti velosipēdi, un četri mūsu biedrības biedri kā gidi izvadāja tūristus pa pilsētas skaistākajām vietām,» stāsta Mārīte. Starp viņiem bijusi arī riteņbraucēja Irēna Janule. Katrā ziņā 12 kilometru garais veloceliņš viņai joprojām pa spēkam!
Ierīkojuši maiņas punktu
«Mūs atbalsta, un mēs strādājam pie tā, lai iespējami vairāk pensijas vecuma cilvēkiem būtu iespēju atrasties sabiedrībā,» saka Jumiķa kungs. Siguldas seniori nav no tiem, kas tikai gaida atbalstu, - arī paši piedalās pilsētas talkās, atbalsta domi visos pasākumos. «Vai tā Lāčplēša diena, kad ir gājiens, - ejam un piedalāmies, vai pilsētas svētki, vai sports. Cenšamies būt visās grupiņās, kas darbojas dienas centrā,» stāsta Alfons Jumiķis.
Siguldiešiem pieder arī kāda īpaši uzteicama ideja - viņi ierīkojuši maiņas punktu. «To, kas neder vai ko vairs negrib lietot, - drēbes, apavus, sadzīves priekšmetus un pat mēbeles - pensionāri nevis met ārā, bet atnes uz maiņas punktu. Slimnīcas teritorijā mums ir iedalīta speciāla istabiņa, kur šīs mantas sakārtojam un piedāvājam par brīvu. Nāk pensionāri, jaunās māmiņas, trūcīgie cilvēki un var paņemt sev vajadzīgo,» stāsta Inese Ārija Jumiķe. Visas atnestās mantas tiek reģistrētas - šogad vien sev nepieciešamās lietas šādi ir saņēmuši 1150 cilvēku. «Pie mums brauc arī no pagasta, brauc pat no Jelgavas! Palīdzējām arī tiem, kuri cietuši ugunsgrēkos,» paskaidro Jumiķes kundze.
Siguldieši atzīst - viņi tiešām ir aktīvi, darbīgi seniori. Ar mazu pensiju esot daudz cilvēku, tomēr vecāka gadagājuma ļaudīm kopā būšana esot vissvarīgākā. Vismaz tikpat svarīga kā iespējas sevi uzturēt labā fiziskā formā. «Kad esam kopā saietos, vienmēr skan dzīvā mūzika. Tad pat dancojam dūšīgi! Varbūt no malas vienam otram tas izskatās jocīgi, bet mums tas ir vajadzīgs,» apgalvo Mārītes kundze. «Mazbērni saka - tie vecie atkal trako, atkal nav mājās,» nosmej Inese Ārija.