Diskusijās par budžetu (kā jebkurā publiskā un politizētā) vēlme visskaļāk izkliegt «pats muļķis!» ātri vien aizēno būtiskākas problēmas.
Lai būtu skaidrs - arī, manuprāt, nav pareizi, ka valdība atkāpjas no solījuma par iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmes tālāku pazemināšanu, toties vēlas palielināt minimālo algu. Ja precīzāk, plānu koriģēšana nav nekāds noziegums, līdz ar to situācijā, kad ekonomikas izaugsmes prognozes pasliktinās, solījumu izpildes atlikšana ir arī citās demokrātijās pieredzēta prakse; cita lieta, ka ir skarbi «pa virsu» uzkraut papildu izmaksas.
Tomēr mazliet padomāsim, ko šī karstasinīgā debate par minimālās algas paaugstināšanu liecina par Latvijas ekonomiku. Tātad, ja noliekam malā uzņēmēju sašutumu par morālo solījumu nepildīšanu un ja nopietni izturamies pret tēzi, ka minimālās algas paaugstināšana pat par 10 eiro mēnesī radīs nopietnas problēmas biznesam, tad jāsecina, ka bizness Latvijā ir ārkārtīgi viegli ievainojams. Citiem vārdiem sakot, ka tas staigā pa trauslu ledu un faktiski spēj pastāvēt, tikai saglabājoties zemām algām. Vēlos uzsvērt, ka tas nav pārmetums uzņēmējiem - vienkārši mūsu vieta starptautiskajā darba dalīšanā acīmredzot ir tāda, kāda nu tā ir. Līdz ar to svarīgāk būtu pārrunāt iemeslus šādai situācijai. Zema pirktspēja? Nodarbināto zema darba efektivitāte? Lielas citas izmaksas (administratīvās, par infrastruktūru utt.)? Mēs ražojam preci/pakalpojumu, kam ir ļoti nestabils pieprasījums vai pieprasījums, ko ģenerē Latvijas seklais iekšējais tirgus? Kāpēc ir tā, ka uzņēmēji - kuri, ticu, nav cilvēknīdēji un apzinās mazāk stresaina darbinieka plusus - uzskata, ka jebkuru izmaksu kaut salīdzinoši neliels pieaugums var viņiem izrādīties liktenīgs?
Līdzīgi ar valdības «pusi» jautājumā par ēnu ekonomikas apkarošanu, jo no tās gūtie ieņēmumi ļautu pašai izpildvarai uzvesties adekvātāk. Ja esam reālisti, ēnu ekonomika būs vienmēr, un ir bezjēdzīgi paģērēt tās īpatsvara samazināšanu līdz dažiem procentiem. Bet kāpēc neizdodas samazinājums līdz, piemēram, 15-20%? Ja labticīgi pieņem (un es pieņemu), ka attiecīgās institūcijas strādā, tātad ir kaut kādi nopietni iemesli. Varbūt teorija, ka politiskais «jumts» lielajām pelēkās naudas plūsmām nemaz negrib ķerties klāt. Varbūt ir vēl citi iemesli, turklāt vēl draņķīgāki? Piemēram, ka mūsu ekonomika - atgriežos pie iepriekš izteiktās tēzes - ir tik vāja, ka bez samērā lielas ēnu ekonomikas klātbūtnes veseli slāņi sāk brukt kopā?
Konstatēt, ka valdība rīkojas nejēdzīgi, nav grūti. Varbūt pienācis laiks mierīgi pārrunāt Latvijas ekonomikas strukturālās problēmas?