Vairākkārt (mēģinot kaut cik konstruktīvi apspriest jautājumu par parlamenta zemā reitinga paaugstināšanas iespējām) esam rakstījuši, ka deputāti varētu par galveno saziņas formu uzskatīt ne tikai kāpšanu tribīnē plenārsēdes laikā, bet arī paši vairāk informēt par Saeimas komisijās spriesto. Uzskatāmības labad pavērsimies uz šo nedēļu.
Ja iesākam mazliet zobgalīgi, apsveicu ar vēl vienas jaunas apakškomisijas - Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas - izveidi. Ja neironizējam, tās izveidotājiem pašiem vajadzētu savlaicīgi un aktīvi sabiedrībai izklāstīt, kādēļ tāda vajadzīga. Lai nebūtu, iespējams, lieku pārmetumu a la «viņiem nav ko darīt?».
Vairākās komisijās tautas priekšstāvji šonedēļ iepazinās (pieļauju, arī apsprieda) LU Sociālo zinātņu fakultātes pētījumu ar visnotaļ interesantu nosaukumu Cik demokrātiska ir Latvija? Demokrātijas audits 2004.-2014. Ir tēma? Ir. Uz priekšu!
Vēl šonedēļ deputāti iepazīstināti ar Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam. Un ziņojumu Tautas ataudzes mērķi NAP2020 un to sasniegšanas gaita. Lielajiem demogrāfijas tēmu faniem Jēkaba ielā Pārresoru koordinācijas centra sagatavotais ziņojums varētu būt ļoti noderīga viela pārdomām, jo vismaz pagaidām izskatās, ka dzimstības veicināšanai domātie pasākumi savu mērķi īsti nesasniedz. Proti, lai gan jaundzimušo skaits it kā palielinās, pārrāvums starp «vēlamo prognozi» un «reālistisko prognozi» turpina paplašināties (vismaz tā redzams ziņojumā) arī pēc 2016.-2017. gada. Varbūt nepieciešami jauni stimuli? Varbūt šī nelāgā aina pārliecinātu tos, kuri joprojām situāciju neuztver pietiekoši nopietni? Bet tad, cienījamie politiķi, runājiet par to!
Ne mazāk būtiskas ir Valsts kancelejas sagatavotās pamatnostādnes, kuru pamatā ir arī valsts pārvaldē strādājošo aptaujas - pamācoša lasāmviela...
Ja pareizi saprotu politiķu loģiku, tad, pēc viņu domām, pietiek, ja komisiju sēdes ir atklātas, tātad presei pieejamas, tātad tas (stāstīt sabiedrībai) ir preses uzdevums. Nenoliedzami, tomēr, ja nav noslēpums, ka reportieri ir pārslogoti, varbūt ne vienmēr izprot, kas svarīgs, tātad ceturtā vara varētu ko palaist garām, varbūt pašiem vērts sasparoties?
Atkārtošu banālu patiesību: labāk uzturēt saturisku saziņu ar sabiedrību arī posmā starp kārtējām vēlēšanām, nevis pazemot sevi un vēlētājus ar agresīvu tukšvārdību un lielīšanos dažus mēnešus pirms vēlēšanu dienas.