Aptaujas liecina, ka vairākums kataloņu balsos par neatkarību atbalstošām partijām, piešķirot politiķiem mandātu sarīkot reālu referendumu par provinces atdalīšanos no Spānijas.
Šajās dienās sauklis «Katalonija - jauna Eiropas valsts» ir uz lūpām vai ik vienam katalonim, kas iestājas par neatkarīgu valsti, kam, viņuprāt, automātiski vajadzētu kļūt par Eiropas Savienības (ES) locekli. Tomēr viņi neapzinās, ka neatkarīgai Katalonijai vajadzēs iziet tādas pašas procedūras kā ikvienai valstij, kas vēlas pievienoties ES.
Apnicis uzturēt citus
Katalonijas prezidents Arturs Mass ārkārtas vēlēšanas izsludināja dažas nedēļas pēc 11. septembrī, kas ir Katalonijas Nacionālā diena, reģiona galvaspilsētā Barselonā notikušās demonstrācijas, kurā piedalījās vairāk nekā miljons cilvēku.
Vairākums no viņiem bija izgājuši ielās, lai paustu neapmierinātību ar konservatīvā Spānijas premjerministra Mariano Rahoja «nē» kataloņu prasībai pēc plašākas teikšanas pār nodokļu iekasēšanu un tēriņiem.
Katalonija ir bagātākais Spānijas reģions, kura ekonomika veido aptuveni piekto daļu no Spānijas ekonomikas. Katalonijas valdība ir aprēķinājusi, ka tā ik gadu Spānijas budžetā iemaksā par 16 miljardiem eiro (11,2 miljardi latu) vairāk, nekā saņem no tā. Kataloņi uzskata, ka viņiem netaisnīgi liek maksāt par nabadzīgāko Spānijas reģionu uzturēšanu. «Madride spēlējas ar mums,» uzskata celtnieks Dāvids Bokss, kurš balsošot par A. Masa vadīto labējo partiju aliansi.
A. Mass sola, ka uzvaras gadījumā četru gadu laikā sarīkos referendumu par Katalonijas neatkarību. Pēdējās aptaujas liecina, ka atšķelšanos no Spānijas atbalsta 46%-57% kataloņu, raksta Reuters.
Tomēr daļa Katalonijas iedzīvotāju uzskata, ka A. Mass izspēlē neatkarības kārti sava politiskā kapitāla palielināšanai un, visticamāk, drīzumā atkal sēdīsies pie sarunu galda ar Madridi, lai runātu par lielāku autonomiju.
Var palikt ārpus ES
Vairākums kataloņu ir eiropeiski noskaņoti. To apliecina spāņu laikraksta El Pais šomēnes veiktā aptauja, kurā aptuveni puse respondentu atbalstīja Katalonijas neatkarību. Bet pēc papildjautājuma, vai ir par atšķelšanos no Spānijas, ja tas nozīmētu Katalonijas atrašanos ārpus ES, neatkarības atbalstītāju skaits samazinājās līdz 38%.
Lielākā daļa Katalonijas iedzīvotāju gan ir pārliecināti, ka pēc izstāšanās no Spānijas Katalonija automātiski ir jāuzņem ES. Taču ES amatpersonas norāda, ka Katalonija nebūtu īpašs izņēmums un tai būtu jāiziet iestāšanās procedūra. Bet tas nozīmētu ilglaicīgu atrašanos ārpus ES vienotā tirgus un apgrūtinātu darījumu veikšanu ar svarīgākajiem tirdzniecības partneriem.
Iestāšanās sarunas gan nebūtu vienīgais šķērslis. ES līgumā ir teikts, ka ikviena no 27 bloka dalībvalstīm var uzlikt veto kandidātvalsts uzņemšanai. Nav šaubu, ka Spānija šīs tiesības nekautrētos izmantot.
Eiropas Parlamenta deputāts Ramons Tremosa, kurš pārstāv Katalonijas prezidenta A. Masa labējo partiju CiU, domā, ka Spānijai nāktos piekāpties ES vadošo valstu un lielo korporāciju spiedienam atjaunot Katalonijas dalību vienotajā tirgū.