Romānu sēriju par dakteri Lekteru lasījušie un kauč vai oskaroto slaveno filmu Jēru klusēšana redzējušie atminēsies, ka šis briesmīgais un gudrais cilvēks - kanibāls bija izcils vīnu zinātājs un izsmalcinātu ēdienu baudītājs (nu, kaut vai leģendārās frāzes - «Jums liekas, ka cilvēka gaļa garšo pēc vistas. Nē, tā atgādina maigu jaunlopu, un vislabākās no sulīgās miesas sanāk Vīnes šniceles un cilvēka smadzeņu suflē ar Toskānas kjanti - mēli var norīt!», ko Hanibāls izdvesa CIP izmeklētājai Klarisai Sterlingai). Jaunajā seriālā, kur filmas sera Entonija Hopkinsa Lektera vietā stājies harismātiskais dāņu aktieris Madss Mikelsens, daudz uzmanības tiek veltīts Hanibālam kā pavāram - viņš regulāri cienā savus uz smalkām maltītēm uzaicinātos viesus (un viena alga, vai tie ir viņa kanibālisko orģiju potenciālie upuri vai psihoanalīzes seansu pacienti) ar ēdienu, kādu vairums no mums iedomājas atrodamies haute cuisine (augstās pavārmākslas) restorānos. Vērot, kā Mikelsens - Lekters gatavo ēst, patiešām ir baudījums. Interesanti, ka reālajā filmēšanas laukumā Kanādā filmas grupa patiešām arī ēdusi Madsa sagatavotos ēdienus - arī aktieris ir lielisks kulinārs!
Taču man visintriģējošākais šķiet, ka seriāla veidotāji no NBC uzaicinājuši par filmu gastronomiskā stila veidošanā vienu no pasaulē izcilākajiem pavāriem Hosē Andresu (2012. gadā Time magazine Andresu ierindoja 100 pasaules ietekmīgāko cilvēku sarakstā, viņam pieder frāze «pārtika, ko ēdam, ir mūsu personības sirds atslēga vislabākajos un bēdīgākajos dzīves brīžos»), bet par daudzo filmā gatavojamo ēdienu satriecošo vizuālo stilu rūpējās pārtikas stiliste Dženisa Pūna - vairākkārtēja Michelin augstākā līmeņa - triju zvaigznīšu - īpašniece (skat. www.janicepoonart.com). Pūna atklāj dažus filmēšanas noslēpumus: visvairāk cilvēku iekšas līdzinās cūkas iekšām, tās regulāri no Toronto lopkautuvēm tika piegādātas uz filmpaviljonu; bet visgrūtāk kā «pārtikas vielu» bija imitēt cilvēka acis - nācās vien gatavot tās no stikla, bet aktieri tika brīdināti - dies'pas' neapēdiet. Vēl viens pačukstētais noslēpums no Hanibāla paviljoniem - Mikelsenam šausmīgi garšo manis gatavotā mortadella, soppressata (kaltēti itāļu cīsiņi) un Vidusaustrumu maltās gaļas bumbiņas kibbe - kotletītes no mēles, plaušām un stiprām garšvielām. Ā, un vēl, protams, teicams prošuto ar melonēm - tās mēs uz studijas rēķina saēdāmies visai dzīvei.
Uz vaicājumu, vai Pūnas kundzi nemulsina fakts, ka viņai jādekorē un jāservē galds cilvēkēdājam, viņa smejoties attrauc - nu, tad jau Madsam vispār būtu jānošaujas - viņš taču ir šo ēdienu autors!