Diktē pedagogi
Gan Rīgā, gan reģionos ārpusskolas pulciņu skaitu, ko finansē pašvaldības, un to virzienus nosaka pieprasījums, pedagogu atbilstība, programmas unikalitāte, kā arī pieejamais finansējums, secina Diena, aptaujājot pašvaldības. Sasaiste ar vispārējo vai augstāko izglītību vai valsts interesēm noteikta netiek. «Tas ir bērna brīvais laiks. Tas ir viņa radošums. Ja noteiktu konkrētu pulciņu skaitu vai virzienu, tad tā pārvērstos par obligāto, nevis interešu izglītību,» uzskata Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta (RD IKSD) pārstāve Indra Vilde. Tomēr bērnu un jauniešu centru pārstāvji nenoliedz, ka ārpusskolu nodarbībās iegūtās zināšanas un prasmes pozitīvi var veicināt arī vispārējās izglītības apguvi.
Viņa stāsta, ka programmas katrā no bērnu un jauniešu centriem tiek veidotas pēc pašu pedagogu iniciatīvas. Ikviens pedagogs, nosakot nepieciešamās telpas, tehnisko un materiālo bāzi, kā arī gaidāmo bērnu skaitu, var izveidot savu interešu izglītības programmu, lai tālāk to prezentētu pašvaldībā.
Sākotnēji jābūt vismaz piecpadsmit pulciņa apmeklētājiem. Programmas Rīgā mainoties pastāvīgi, tomēr nevarot apgalvot, ka kāds noteikts pulciņš interešu izglītības iestādēs tiktu masveidā slēgts vai atvērts, norāda I. Vilde.
Naudu tērē jogai
Rīgas Skolēnu pilī, kas ir lielākais Rīgas interešu programmu centrs, kā daudzviet citur uzkrītoši dominē mākslas un mūzikas pulciņi, kurus lielākoties apmeklē meitenes. Tehniskās jaunrades pulciņu izvēle ir ievērojami mazāka. Piemēram, pieprasītākais esot fotopulciņš, taču vietu skaits esot ierobežots. «Pieņemam ne vairāk kā pusi no tiem, kuri piesakās,» saka Rīgas Skolēnu pils direktora vietnieks Valdis Egle. Viņš atzīst, ka padomus par interešu izglītību biežāk prasot tieši zēnu vecāki, jo meitenes un viņām piemērotie pulciņi esot vairumā. «Mums ir divi meiteņu kori. Arī jogā gandrīz vienas meitenes - ir divi puikas. Kādreiz bija doma veidot zēnu kori, bet puikas nav noturīgi. Kad viņiem sākas pusaudžu vecums, tad vairāk domā par sportu un kaut ko tehnisku,» teic V. Egle. Viņaprāt, tehniskās jaunrades pulciņi rada lielāku izpratni un interesi par ķīmiju un fiziku arī obligātajās mācību stundās skolā. «Tāpat arī kokapstrādē. Skolā darbmācībā tiek iestrādāti pamati, bet pie mums nāk, mācās tālāk un dara kaut ko pamatīgāku,» stāsta direktora vietnieks.
Lai gan materiālu iegāde tehniskās jaunrades pulciņiem ir nepieciešama vairāk, Rīgas Skolēnu pils lielāko daļu līdzekļu ieguldot karatē un jogas iedarbībās. «Tie skaitās elitāri pulciņi. Jogas skolotāja vienreiz vai divreiz gadā stažējas Nepālā, Indijā. Daļēji to apmaksājam, piemēram, ceļa izdevumus. [...] Viņai vajag savu inventāru, speciālas iekārtas, speciālus paklājus un tērpus, lai varētu darboties,» skaidro direktora vietnieks.
Iestādes budžetā daži tūkstoši latu tiekot paredzēti arī daļējai audzēkņu ārzemju braucienu finansēšanai. Lielākoties atbalstot dalību lielos dziedāšanas vai dejošanas konkursos un festivālos. «Mums ir ļoti laba līmeņa kori, kas divreiz vai trīsreiz gadā brauc uz konkursiem, iegūst pirmās vietas. Līdz ar to viņi ir ļoti dārgi,» saka V. Egle. No tehniskās jaunrades programmām ārvalstīs viesojoties radioelektronikas pulciņa audzēkņi - reizi gadā notiek brauciens un izstādi Lietuvā.
Dobelē iespēju nav
Lielākoties Latvijas reģionu pilsētās tehniskās jaunrades iespēju nav vispār. Piemēram, Dobelē tehniskās jaunrades pulciņi nav bijuši vismaz piecpadsmit gadu, atzīst Dobeles Bērnu un jauniešu centra direktore Ilga Elksnīte. Tiesa, viņa neuzskata, ka piedāvājums zēniem esot pārāk šaurs. «Nav jau tik ļauni. Mums ir dambretes pulciņš, kas ir ļoti nopietns treniņš prātam. Tur ir izauguši arī pasaules līmeņa sportisti,» viņa stāsta. Tāpat zēni nākot uz zīmēšanu un piedaloties arī dejošanā. Tehniskās jaunrades pulciņi Dobelē nepastāv pedagogu trūkuma dēļ. «Mēs nevaram pieaicināt atbilstošas kvalifikācijas pedagogu. Šeit vienkārši tādu nav,» saka iestādes direktore.
«Esam pēdējā vietā Eiropā inženierzinātņu absolventu skaita ziņā. Jebkura tehniskās jaunrades pulciņa atbalsts, jebkurā pašvaldībā būtu tikai apsveicams,» situāciju komentē Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis. Viņš uzskata, ka interešu izglītība spēj arī pavērt iespēju iesaistīties biznesa pasaulē samērā agrā vecumā. «Viena lieta ir hobijs, kad kaut kas sākumā tiek darīts tikai intereses dēļ. Bet bieži vēlāk tas pāraug biznesā. Dabiski, ka esam ieinteresēti, lai būtu vairāk šādu pulciņu,» saka rekotrs. Tāpat viņš norāda - lai tirgū palaistu savu pirmo produktu, ne vienmēr jāgaida līdz augstākās izglītības diploma iegūšanai, nereti to var izdarīt arī uzreiz pēc vidusskolas.