Pagājušajā nedēļā Kino muzejā notikušajā projektu prezentācijā jaunie režisori un producenti žūriju un visus klātesošos iepazīstināja ar 17 pieteikumiem, no kuriem 12 bija īsmetrāžas spēlfilmu projekti. «Konkurence ir gana sīva,» norāda U. Dimiševskis.
Cilvēka dabas izpēte
«No debijas filmām es gaidīju vairāk šādu darbu,» viens no žūrijas pārstāvjiem - režisors un scenārists Andis Mizišs - uzslavē debitantes Ievas Norveles īsmetrāžas spēlfilmas projektu Kūrorts Šanti. Tā ir iecerēta kā absurda muzikāla komēdija ar avangarda ietekmi. «Mēs vēlamies nosvinēt katra cilvēka dīvainības,» paskaidro režisore. Savam topošajam darbam I. Norvele iedvesmojusies no astoņdesmito gadu underground, un tajā ir iesaistījušies tādi cilvēki kā multimākslinieks Roberts Gobziņš un grupas Dzeltenie pastnieki dalībnieks Ingus Baušķenieks.
Starp īsmetrāžas spēlfilmu režisoriem ir lasāms arī Vladislava Nastavševa vārds. Konkursā viņš startē ar projektu Aina, kura scenārija līdzautore ir Jaunā Rīgas teātra aktrise Guna Zariņa. Tā kā viņi abi bija devušies viesizrādēs uz Vāciju, režisors bija sagatavojis videomonologu par viņa iecerēto mākslas darbu. No vienkārša melodramatiska stāsta par pazīstamu un veiksmīgu aktrisi tas pārvēršas par metafizisku mākslinieka dabas izpēti - rezumē V. Nastavševs, kurš uz žūrijas jautājumiem bija gatavs atbildēt ar Skype palīdzību.
Personība šķērsgriezumā
Pazīstamais režisors Māris Putniņš, kurš ilgus gadus darbojies animācijā un šogad kopā ar savu kolēģi Jāni Cimmermani skatītājiem piedāvāja pilnmetrāžas spēlfilmu Džimlai rūdi rallallā!, ir gatavs debitēt arī dokumentālajā kino. Filma Kokgriezējs vēstīs par viņa vectētiņu. «Es jūtu, ka tas ir mans pienākums,» par ieceri izstāstīt šo stāstu saka mākslinieks. Jāpiebilst, ka debija šī konkursa izpratnē ir pirmais režisora attiecīgā filmu veida projekts, kas tiek veidots Latvijas producējošā kompānijā un nav kādas izglītības iestādes ieskaites darbs.
Tajā dienā tika prezentēti vēl trīs dokumentālo filmu projekti par tādām pazīstamām personībām kā dzejnieks Knuts Skujenieks, šahists Mihails Tāls un jauniedibinātās dzejnieka Imanta Ziedoņa balvas saņēmējs - zinātnieks Vjačeslavs Kaščejevs. Savukārt animācijas filmu lauciņā bija tikai viens pieteikums. «Tas parāda jauno autoru trūkumu vai arī studiju neieinteresētību viņu atrašanā un tālākā izglītošanā,» uzskata U. Dimiševskis, viens no žūrijas pārstāvjiem.
Kafkas vēstule smiltīs
Uz finansējumu animācijas radīšanā pretendē vienīgi jaunā režisore Zane Oborenko ar savu īsfilmu Otrais augusts, kuras centrā ir Franca Kafkas vēstule Milenai Jesenskai. «Tas ir stāsts par iedomu neatbilstību realitātei un attiecību sarežģītību starp cilvēkiem, kuri nedzīvo vienā valstī,» tēmas aktualitāti arī mūsdienu informācijas laikmetā ieskicē režisore, kuras darbus var novērtēt patlaban atvērtajā Stūra mājas izstādē Latvieša koferis. «Mani ārkārtīgi iepriecināja smilšu tehnika, kas ir pietiekami sarežģīta lieta un svaigs pienesums latviešu animācijā,» norādīja viens no žūrijas pārstāvjiem režisors un animators Dzintars Krūmiņš.
Debijas konkursa kopējais finansējums ir 186 142 eiro, no kuriem īsmetrāžas spēlfilmu projektiem plānots piešķirt 59% jeb 109 823 eiro, dokumentālo filmu projektiem 18% jeb 33 506 eiro un animācijas filmu projektiem 23% jeb 42 813 eiro. Iecerēts atbalstīt ne mazāk kā sešu filmu projektu ražošanu. Rezultāti tiks paziņoti šī mēneša laikā, kad noskaidrosies arī tie laimīgie no 35 pieteikumiem, kas pretendē uz 130 tūkstošu eiro filmu projektu attīstīšanas konkursā. Vairāk informācijas var lasīt interneta vietnē www.nfc.lv.