Diezgan apnicīga kļūst vaimanāšana, ka mums viss ir slikti, bez kādām cerībām uz gaišām pārgrozībām nākotnē. Ja kāds iebilst pret tik īgnu vērtējumu, tad raudātāji tūlīt metas virsū, prasot nosaukt to gaišo piemēru.
Ir! Ir mums tādi! Spilgtākais un aktuālākais - Valsts kontroles (VK) un valdības tango.
Nedēļas sākumā VK nodārdināja pa bundžām. Neefektīvi, nelietderīgi, neprecīzi, nesmuki iztērēti miljoni! Labi strukturētajā ziņojumā bija gan veiksmīgi vispārinājumi, gan šausminošas konkrētības. Valsts tērējas neatbilstoši plāniem, gada beigās maksā nevajadzīgus avansus, zem prezidentūras bruņām pastumj kaut ko pilnīgi neadekvātu un nesaprotamu - remontē dzīvokļus, pērk automobiļus, maksā prēmijas utt. Bezmaksas konsultācija - konkrēto piemēru sadaļā vajadzēja nosaukt uzvārdu, tieši kuram Kultūras ministrijā tā lielā prēmija samaksāta vai konkrēti kurš (varbūt) nospēris tos četrus datorus Nacionālajā bibliotēkā. Būtu efektīgāk, jo - kas šajā izrādē notiek tālāk? Tātad pēc VK ziņojuma publiskošanas masu mēdīkļi to ar šausminošiem pieteikumiem atstāsta. Tad stāstiņi tiek nodoti «tautas balss» analīzei, kura savos komentāros pieprasa visus salikt cietumos, nenorādot vienīgi, kurš sargās, ja visi sēdēs. Tiek arī konkrētām personām ar norādi, ka «tas resnais» vai «tā stulbā» ir visbriesmīgākais, ko valsts piedzīvo.
Pēc īsa laika tautas balss aizelšas. Nu laiks amatpersonām dot savu PAREIZO VIEDOKLI par VK konstatēto. Viss notiek. Nākamajā dienā premjerministre pieskrējušos žurnālistus informē, ka… nepiekrīt VK atzinumiem vismaz attiecībā uz prezidentūru. VK ziņojumu gan nav ne redzējusi, ne lasījusi. Kam negadās? Šāds «apsteidzošais vērtējums» tak nav nekas jauns.
Ja augstākā izpildvaras persona nepiekrīt pat neizlasot, tad kādas tiesības būtu zemākiem činiem teikt, ka viņi piekrīt. Tagad arī, piemēram, kritizētās radio un TV padomes priekšnieks Dimanta kungs nostādītā balsī varētu jautāt, uz kādām dzirnavām VK ir sākusi liet ūdeni. A?! Vai tik nav redzama kāda gara roka vai āža kāja? Drošības faktoru piesauktu arī prezidentūras menedžeri - VK esot mēģinājusi urķēties slepenajos failos, kuri atradušies četros it kā pazudušajos datoros. Nekur nav pazuduši, tos vienkārši nedrīkst rādīt.
Nepiekrišanas argumentus varētu citēt gari un plaši. Tie parādās pēc katra VK ziņojuma. Ja jau dod tik nekompetentus rezultātus, tad sanāk, ka pati VK nelietderīgi tērējas. Tāds kantoris būtu a) jāslēdz b) jāpievieno un - visneticamākais scenārijs - jāveido sistēma, kad VK atzinumi tiek respektēti un izmantoti, grozot likumus vai pārraudzības principus.
Neviens no trim scenārijiem nenotiek. Tātad var domāt, ka de facto situācija ir vislabākā no visām iespējamajām. Kontrole kontrolē, tauta relaksējas, priekšnieki nepiekrīt, kontrole kontrolē… nav jau tā, ka neviens nekad. Ir dažreiz pēkšņi sašutuma kliedzieni no augšas - lūk, VK kontrole atrakusi kliedzošas nejēdzības resorā N. Ārprāts! Uz prokuratūru, uz tiesu, uz cietumu! Līdz cietumam nonāk reti, bet interesanti - pēc kādiem kritērijiem izvēlas grēkāzi? Lūk, tas ir lielais jautājums. Tieši tik liels, ka pilnīgi attaisno savādo saspēli starp Valsts kontroli un milzīgās valsts, piedodiet, resno galu.
*ļoti neatkarīgs konsultants