Satraucoši būtu, ja Latvenergo bilancē nebūtu aizņēmumu, ja nebūtu nevienas bankas un investora, kas būtu gatavi aizdot naudu uzņēmumam. Kopumā aizņemtais kapitāls ir lētāks nekā pašu kapitāls, tas arī ir iemesls, kāpēc to izmantojam. Jā, vienmēr ir jāpievērš uzmanība aizņēmumu un uzņēmuma kopējās bilances proporcijai, bet Latvenergo šajā ziņā stingri pieturas pie industrijas standartiem. Plānojot finanses, mēs lielāku uzmanību pievēršam peļņas un zaudējumu rādītājiem, kā arī savai spējai aizdevumus apkalpot. Piemēram, mūsu peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas atskaitījumiem ir strauji augusi. Galvenokārt tas ir saistīts ar Baltijas elektroenerģijas tirgus atvēršanu - pateicoties tam, uzņēmums ir spējis kopumā palielināt savu klientu loku un ieņēmumus. Latvenergo noteikti ir viens no lielākajiem ieguvējiem no Baltijas tirgus atvēršanas, un uzskatām, ka, vērtējot mūsu spēju aizņemties, šis apstāklis ir jāņem vērā.
Mums nav šaubu, ka vietējās bankas ir gatavas aizdot līdzekļus Latvenergo, bet veiksmīgi īstenotā obligāciju emisijas programma liecina, ka aizdot naudu mums ir gatavi arī pensiju fondi un privātie investori. Tātad aptuveni 200 investoru, kas iegādājušies obligācijas un vērtējuši mūsu darbības rādītājus, uzskata uzņēmumu par gana stabilu, lai tam aizdotu naudu. Mēs uzskatām, ka esam finansiāli stabilāki nekā jebkad un pamata satraukumam par finanšu veselību noteikti nav.
Bet kā izskaidrojama pretrunīgi vērtētā uzņēmuma aktīvu pārvērtēšana?
Atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem uzņēmumiem, kuri aizņemas līdzekļus starptautiskajā tirgū, aktīvu novērtējumam ir jābūt atbilstošam to patiesajai vērtībai. Latvenergo, lai novērtētu aktīvus, izmanto neatkarīgu ekspertus, un, veicot šo novērtējumu, tiek ņemti vērā divi aspekti - aktīvu vērtība no biznesa viedokļa jeb to spēja ģenerēt ieņēmumus un to atjaunošanas vērtība. Grāmatvedības standarti nosaka, ka aktīvu novērtējumam par pamatu jāņem zemākais no šiem rādītājiem un pārvērtējums ir jāveic ne retāk kā reizi piecos gados. Aktīvu vērtībā atspoguļojas izmaiņas arī kopējā ekonomikā, piemēram, nekustamā īpašuma cenās. Tāpēc investoriem un aizdevējiem ir svarīgi, lai aktīvi tiktu regulāri pārvērtēti atbilstoši to patiesajai vērtībai, un ar šādu nolūku tos arī pārvērtējām. Vērtējot, piemēram, sadales vai pārvades līnijās, mēs nevaram vadīties pēc tā, cik maksāja tos uzbūvēt, piemēram, pagājušā gadsimta 60. gados, bet jāņem vērā, cik, piemēram, maksātu kāda elementa nomaiņa un uzturēšana šajās līnijās pašlaik.
Kā uzņēmuma parādsaistību apjoms varētu mainīties nākamajos gados?
Tuvākajos gados mēs turpināsim investēt aptuveni 200 miljonu latu gadā, no kuriem aptuveni pusi segsim no saviem līdzekļiem, bet atlikušo daļu gūsim no aizdevējiem, vienlaikus arī atmaksājot un refinansējot jau esošās saistības. Finansējuma piesaiste Latvenergo ir aktuāls jautājums katru gadu, jo mēs cenšamies izmantot labākās tirgū pieejamās iespējas un refinansēšanas iespējas. Daudzas investīcijas, piemēram, pārvades sistēmās, spēs atpelnīt tikai vairākos desmitos gadu, un attiecīgi tam ir jāpielāgo arī finansējums. Saistību pārfinansēšana mums ļauj izvairīties no situācijas, ka vienlaikus ir jāatmaksā pārāk lielas summas.
Vai plānotā atbalsta pārskatīšana uzņēmuma termoelektrostacijām atstās iespaidu uz tā finansēm un attiecībām ar kreditoriem?
Mēs pilnīgi noteikti nemainīsim nekādus aizdevumu atmaksas grafikus, bet, mainoties nosacījumiem, pārkārtosim savus darbības principus un laikā, kad tirgū būs pieejama elektrība par lētāku cenu, termoelektrostacijās elektrību neizstrādāsim. Mūsuprāt, priekšlikums, kurš patlaban ir izskanējis no Ekonomikas ministrijas puses un paredz atbalsta maksājumus tikai mūsu uzstādītajai jaudai, ir labs. Prognozējam, ka, rūpīgi plānojot ražošanu, tam nevajadzētu atstāt nekādu negatīvu iespaidu uz uzņēmuma finanšu rādītājiem.
Manā rīcībā šobrīd nav precīzu skaitļu, tomēr vienošanās paredz, ka atbalsta maksājums par vienu uzstādītās jaudas megavatu jeb atbalsta intensitāte būs ievērojami mazāka nekā patlaban, savukārt kopējais jaudas atbalsta apjoms varētu būt tuvs esošajam jaudas atbalstam. Tomēr salīdzināt kopējo pērn izmaksāto jaudas atbalsta apjomu ar nākotnē plānoto būtu kā salīdzināt ābolus ar banāniem, jo runa ir par atbalstu ievērojami lielākam jaudu apjomam.
Šo jaudu esamība tirgū atstāj būtisku iespaidu uz elektrības cenām - tās mums garantē cenu griestus, un līdz ar to šīs elektrostacijas varētu salīdzināt ar apdrošināšanas polisi. Ja šīs elektrostacijas strādā, cenai Latvijas tirgū jābūt ne lielākai par ražošanas pašizmaksu šajās stacijās. Tās pasargā patērētājus no ļoti krasiem un ilgstošiem cenu lēcieniem. Ir jārēķinās - termoelektrostacijas nevar iedarbināt, piemēram, tikai uz vienu stundu, tāpēc, lemjot par to darbināšanu, mums jāvērtē cenu tendences ilgākam periodam. Tomēr, pateicoties tām, mums nebūtu jāpiedzīvo, piemēram, Dānijas situācija, kad cenas uz laiku pieauga pat līdz 2000 eiro. Šo ietekmi gan ir grūti izteikt patērētājiem viegli saprotamos rādītājos, arī precīzās atbalsta apjoma izmaiņas patērētājiem būs skaidras, tikai noslēdzoties attiecīgajam pārskata gadam.