Krievija iesniegusi ES pārstāvjiem savus priekšlikumus, kas paredz pēc iespējas ātrāk ieviest bezvīzu režīmu, taču lielā daļā Eiropas šī ideja uztverta bez sajūsmas. Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs atzinis, ka ES valstu vidū pašlaik nav vienprātības par bezvīzu režīmu ar Krieviju. «Mūsu valsts ir gatava risināt šo uzdevumu. Mums nebūs problēmu. Mums ir vieglāk, jo esam viena valsts, bet Eiropas Savienībā ir 27 valstis,» teica D. Medvedevs.
Krievijas amatpersonas devušas mājienus, ka Maskava būtu gatava ieviest bezvīzu režīmu «kaut vai rītdien», taču Briselē valda viedoklis, ka tas ir ilgtermiņa mērķis, kura sasniegšana varētu prasīt vairākus gadus. Eiropas valstis raizējas, ka pēc bezvīzu režīma ieviešanas uz Eiropu plūdīs Krievijas noziedznieku un nelegālo strādnieku straume.
Krievija uzskata, ka šīs bažas ir nepamatotas, jo runa ir tikai par ceļojumu atvieglošanu, nevis Krievijas pilsoņu ilgstošu uzturēšanos ES valstīs. Maskava ir aizvainota, ka ES ir gatava piedāvāt bezvīzu režīmu Balkānu valstīm, bet ne Krievijai.
D. Medvedevs aicinājis nepolitizēt šo jautājumu, jo abas puses ir ieinteresētas pastiprināt sadarbību. ES līderi likuši noprast, ka sadarbības nākotne būs atkarīga no Krievijas gatavības kļūt par mūsdienīgu un demokrātisku valsti. ES prezidents Hermans van Rompujs sanāksmes laikā izteica bažas par cilvēktiesību aizstāvju un žurnālistu stāvokli Krievijā, kur šiem cilvēkiem nereti draud nāves briesmas.
«Mēs gribam būt Krievijas partneri modernizācijā,» pavēstīja H. van Rompujs. Krievija un ES vienojušās par «modernizācijas partnerību», ko Krievija varētu izmantot, lai piekļūtu Eiropas investīcijām un tehnoloģijām.
Krievijas jaunā ārpolitika paredz veidot pragmatiskas attiecības ar ES valstīm, jo Kremlis sapratis, ka Eiropas nauda un pieredze būtu ļoti noderīga, lai veicinātu Krievijas ekonomikas konkurētspēju. Modernizācijas partnerība ir domāta, lai stiprinātu sadarbību moderno tehnoloģiju, energoefektivitātes, vides aizsardzības un citās jomās.