Deklarācijas mērķis ir radīt tiesisku ietvaru, lai Krima varētu pievienoties Krievijai kā neatkarīga valsts. Dokumentā ir atsauce uz ANO Starptautiskās tiesas 2010. gada 22. jūlija spriedumu, kurā tika atzīts, ka Kosovas 2008. gadā pieņemtā neatkarības deklarācija nepārkāpj starptautiskās tiesības, vēsta Radio Brīvība.
Ja vairākums Krimas iedzīvotāju svētdien atbalstīšot Ukrainai piederošās teritorijas pievienošanos Krievijai, tad «Krimas republika kā neatkarīga un suverēna valsts lūgs Krievijas Federāciju to uzņemt savā sastāvā».
Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks vakar paziņoja, ka Krimas Autonomās Republikas pašreizējā vadība ir «bandītu grupējums, kas nekonstitucionālā ceļā sagrāba varu un ko atbalsta Krievijas karaspēks».
Ukrainas parlaments - Augstākā rada - brīdināja, ka atlaidīs Krimas parlamentu, ja tas līdz trešdienai neatcelts referendumu par pussalas neatkarību.
Rada arī pieņēma rezolūciju, ar kuru aicina Krieviju nekavējoties izvest karaspēku no Krimas un lūdz ASV un Lielbritāniju izmantot diplomātiskos, politiskos, ekonomiskos un militāros līdzekļus, lai aizsargātu Ukrainas teritoriālo vienotību.
Tikmēr Londonā norisinājās Lielbritānijas, ASV un Eiropas Savienības (ES) pārstāvju tikšanās, kurā apspriestas iespējamās sankcijas pret Maskavu un Kremlim tuvu stāvošām personām, vēsta BBC. Polijas ārlietu ministrs Donalds Tusks paziņoja, ka ES pirmdien ieviesīs sankcijas pret Krieviju.
Polijā otrdien sākās NATO gaisa spēku mācības, kurās piedalās arī 12 amerikāņu F-16 iznīcinātāji, bet Melnajā jūrā dots starts ASV, Rumānijas un Bulgārijas kopējiem militārajiem manevriem. ASV paziņojušas, ka nevienām mācībām neesot saistība ar notikumiem Ukrainā.
Kopš otrdienas Polijas un Rumānijas gaisa telpā pie Ukrainas robežas patrulē NATO izlūklidmašīnas, kuru uzdevums būšot novērot situācijas attīstību Ukrainā.
Vakar par sevi atgādināja gāztais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs, kurš jau otro reizi nāca klajā ar paziņojumu Krievijas pilsētā Rostovā pie Donas.
Viņš kārtējo reizi paziņoja, ka ir likumīgais Ukrainas prezidents un bruņoto spēku virspavēlnieks, bet jauno Ukrainas valdību nodēvēja par «ultranacionālistu un fašistu bandu», kā arī solīja «pavisam drīz» atgriezties Kijevā.