Ministrija arī neslēpj - Latvija un Igaunija Lietuvas ieceri neatbalsta, jo tā potenciāli varot apdraudēt citus gāzes infrastruktūras attīstības reģionālos projektus, kā arī radīt papildu izmaksas patērētājiem.
Lietuvai būšot jāpārmaksā
Reaģējot uz Dienas publikāciju, kurā topošā termināļa būvētāji Klaipedos nafta stāstīja par tā iespējamo ietekmi uz Lietuvas un Baltijas valstu energoapgādi un izmaksām, sociālajā tīklā Twitter izraisījās diskusija, kurā iesaistījās arī EM vadība. Gan EM valsts sekretārs Juris Pūce, gan ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts neslēpa skeptisku attieksmi pret topošo Klaipēdas termināli.
«Latvijas valdība uz šādu avantūru nav bijusi gatava un nebūs,» emocionāli rakstīja J. Pūce, savu skepsi pamatojot ar to, ka Lietuva ir ar likumu noteikusi pienākumu patērētājiem pirkt dabasgāzi no termināļa par jebkuru cenu un sekas tam būs dārgāka dabasgāze Lietuvas patērētājiem un samazināta investoru ekonomiskā interese investēt reģionālajos dabasgāzes infrastruktūras projektos.
Arī D. Pavļuts savā Twitter kontā rakstīja, ka pret Klaipēdas termināļa ieceri Latvija ir paudusi oficiālus iebildumus un tās nostāju atbalsta arī Igaunijas un Polijas enerģētiķi, kā arī vairāki Lietuvas komersanti. Plašāku ekonomikas ministra viedokli viņa slimības dēļ Dienai iegūt neizdevās, savukārt EM Enerģētikas departamenta vadītājs Dins Merirands skaidro, ka galvenie Latvijas iebildumi pret termināli ir saistīti ar bažām par neatbilstošām izmaksām, kā arī faktu, ka tas var radīt draudus citiem reģionālajiem projektiem, piemēram, reģionālā, Baltijas valstu un Somijas kopīgā sašķidrinātās dabasgāzes termināļa un Polijas-Lietuvas gāzes tīklu starpsavienojuma būvniecībai.
Pēc EM pārstāvja teiktā, tieši Polijas-Lietuvas gāzes sistēmu starpsavienojuma attīstība šobrīd tiek uzskatīta par vienīgo iespēju Baltijas valstīm nodrošināt tiešu starpsavienojumu ar ES dabasgāzes tirgu.
Liberalizāciju nepaātrinās
Realizējot Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projektu, gāzes tirgus izolācija Latvijā un Baltijas reģionā kopumā netiks novērsta, tāpēc nav pamata prognozēt, ka Klaipēdas termināļa darbība varētu būtiski ietekmēt EM sākto dabasgāzes tirgus liberalizāciju, norāda EM. Ministrija pievērš uzmanību - saskaņā ar Lietuvas publiski pausto informāciju Klaipēdas terminālis netiek plānots kā reģionāls terminālis, un tas ir nacionālas nozīmes, kas tiks izmantots pārsvarā tikai Lietuvas nacionālo gāzes apgādes vajadzību nodrošināšanai. Pēc D. Meriranda teiktā, Klaipēdas termināļa tehniskās iespējas teorētiski ļautu Latvijas lietotājiem iegādāties aptuveni 0,5 miljardus kubikmetru dabasgāzes gadā. Šis apjoms ir līdzvērtīgs vienai trešdaļai no Latvijas dabasgāzes patēriņa apjoma 2012. gadā un divkārt pārsniedz Latvijas otras lielākās termoelektrostacijas Rīgas TEC-1 vidējo gada patēriņu. Tomēr, lai termināli varētu pilnībā izmantot Latvijas lietotāji, būtu nepieciešamas ne vien lielākas termināļa jaudas, bet arī papildu infrastruktūra - būtu jāattīsta Latvijas-Lietuvas gāzes sistēmu starpsavienojums, palielinot tā ieejas jaudu līdz 10 miljoniem kubikmetru diennaktī. Šo infrastruktūras elementu paplašināšana ir paredzēta divos posmos, no kuriem pirmais tiks realizēts tikai 2017. gadā, bet otrais - 2021. gadā, skaidro EM.