«Krutāka» par pirkto
Informācijai par interaktīvās tāfeles izgatavošanu F. Sarcevičs nejauši uzdūries jau 2008. gadā, klejojot pa internetu. Viņš ķērās pie darba, negaidīdams pašvaldības vai kāda ES projekta palīdzību. «Pameklēju vēl un atradu mazliet izvērstāku informāciju. Sagādāju vajadzīgos komponentus, un apmēram mēnesis pagāja cīnoties, kamēr es to iedarbināju,» atceras informātikas skolotājs. Pamats pirmajai paštaisītajai tāfelei patapināts no padomju laika kino sistēmas Ukraina, kura sniegusies līdz pašiem griestiem. Lai infrasarkanais zīmulis, kas rūpējas par impulsu nosūtīšanu no tāfeles uz pulti, spētu aizsniegt arī augstāko tāfeles punktu, skolotājs tā izgatavošanai ziedoja vienu no spininga kātiem.
Nākamo eksperimentu rezultātā radās mazāka izmēra interaktīvā virsma, kurai par pamatu ņēma plastmasas tāfeli, uz kuras ierasts zīmēt ar marķieriem. «Šeit varat redzēt, kā es gatavoju rakstāmos,» F. Sarcevičs rāda hronoloģiskā rindā sakārtotus šķietami parastus priekšmetus, kas izrādās infrasarkano staru zīmuļi. Pirmo viņš mēģinājis pārveidot lāzeru, kuru iedarbināt gan nav izdevies. Pēc tam internetā atrasts videoklips, kurā par tāfeles zīmuli pārtop šķiltavas. Patlaban tiek izmantots zīmulis, kas darināts no marķiera korpusa.
Informātikas kabinetā pie sienas stāv divas interaktīvās tāfeles - pirmā, ko izgatavojis pats skolotājs, otrā, ko skola kopā ar skaņu sistēmu un projektoru iegādājusies par aptuveni 2700 latiem. «Kad testējām abas tāfeles, mūsu vidusskolēni teica - nu šitā ir krutāka. Krutāka tā pirmām kārtām ir tāpēc, ka mēs to paši esam uzbūvējuši. Ir arī dažas iespējas, kuras uz profesionālajām tāfelēm nav iespējamas,» klāsta skolotājs.
Būtība vienkārša
«Ir vajadzīgs dators, projektors, Wii remote pults no spēļu konsoles. Tajā iekšā ir infrasarkano staru kameriņa, kas arī nodrošina infrasarkano staru signāla uztveršanu no tāfeles. Datorā ir bluetooth adapters. Infrasarkano staru zīmulītis ģenerē infrasarkano staru impulsiņus, kas atstarojas no tāfeles. Infrasarkano staru kameriņa noķer, un bluetooth adapters pārraida uz datoru. Tas arī viss,» interaktīvās tāfeles būtību F. Sarcevičs skaidro tik vienkārši kā olu kulteņa recepti.
Arī izgatavošanas izmaksas bijušas salīdzinoši pieticīgas. Tā kā dārgākās sastāvdaļas - dators un projektors - jau bijušas viņa rīcībā, izdevies iekļauties aptuveni 40 latos. Skolēnu patstāvīgā darbošanās informātikas stundās liek domāt, ka arī viņiem skolotāja teiktais par stundā apgūstamo vielu ir skaidri saprotams.
Ar tāfelēm taisa biznesu
Pietiekama uzņēmība un zināšanas, lai pašrocīgi radītu interaktīvo tāfeli, bija arī pērnā gada Rīgas Klasiskās ģimnāzijas absolventiem. 12. klases skolēni Maksims Gladkovs, Karīna Morgule un Jevgēnijs Tihonovs izveidoja mācību firmu Cleverway, kas nodarbojās ar interaktīvo tāfeļu izstrādi. «Parastās interaktīvās tāfeles, kas karājas pie sienas, ir pārāk neērtas un dārgas. Vajadzēja izdomāt veidu, kā darīt to pašu, tikai jebkurā vietā un laikā ar mazākām izmaksām. Tad mēs izdomājām uztaisīt analogu,» stāsta M. Gladkovs. Pamatzināšanas viņš bija uzkrājis, piecus gadus profesionāli strādājot par programmētāju. Tālāk komanda vērsās pēc palīdzības pie inženieriem un elektroniķiem. Gatavais produkts, uz jebkuras virsmas izmantojama interaktīvā tāfele, skolēniem atnesa uzvaras laurus ES mācību firmu konkursā - finālā izcīnīja trešo vietu.
Pēc vidusskolas beigšanas mācību firma kļuva par reālu uzņēmumu, kuram pašreiz gan ir mainījies virziens. «Latvijā ir pārāk mazs tirgus. Pamēģinājām sākt, izrādījās, tas praktiski nav iespējams. Pārkvalificējāmies un tagad nodarbojamies ar interneta projektiem,» saka M. Gladkovs.
Aprod ātri
Patlaban ar interaktīvajām tāfelēm ir aprīkotas 228 Latvijas skolas, kuras iesaistījušās dažādos Eiropas Savienības projektos. Šogad plānots atbalstīt vēl 52 skolas, Diena uzzināja Izglītības un zinātnes ministrijā. Prasmi ar tām darboties skolotāji varēja apgūt savā skolā brīdī, kad tāfeles tika piegādātas. Tāpat ir iespēja apmeklēt nodarbības, kas veltītas speciāli interaktīvās tāfeles metodikai.
Arī Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija pirms mēneša kļuvusi par piecām interaktīvajām tāfelēm bagātāka. Kopumā bez krīta un lupatas šajā skolā var iztikt deviņos kabinetos, taču regulāri ar tām darbojas divreiz vairāk skolotāju, stāsta direktora vietniece Ilze Darģe. «Skolotāji aprada diezgan ātri, vismaz tā izskatās,» stāsta 2. ģimnāzijas 10. klases skolnieks Toms. Tagad stundas esot daudz interesantākas, jo skolotāja stāstītais tiek parādīts uz tāfeles. Viņš pats gan vēl neesot apradis ar jauno tehnoloģiju, dažbrīd šķietot, ka vieglāk esot bijis zīmēt ar parasto krītu. Tāfele reizēm mēdzot arī «uzkārties». Savukārt vienā stundā atteicies darboties infrasarkanais zīmulis. «Tā arī nosēdējām vienu stundu, cenšoties izdomāt, kā lai salabo,» saka Toms. Tomēr pārējās stundas «ir OK».