Pēc LPS domes sēdes notika arī N. Ušakova divpusējā tikšanās ar premjeru M. Kučinski, kura paziņojumu tomēr nevarētu atstāt nepamanītu. Jau otro sasaukumu Rīgas domē pie varas ir vieni politiskie spēki - Saskaņa un Gods kalpot Rīgai -, bet valdībā citi - Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), Vienotība un Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA). ZZS nav pārstāvēta Rīgas domē, kurā no labējām partijām iekļuva tikai Vienotība un Nacionālā apvienība, tās abas pašvaldībā ir opozīcijā. Politiski tas nav labākais fons valdības sadarbībai ar lielāko pašvaldību. To Dienai atzina arī L. Straujuma, kura savas attiecības ar Rīgas domi raksturoja kā «konstruktīvi neitrālas», un līdzīgi tās bija uztvēris arī N. Ušakovs, kuram no šī viedokļa sarežģītāks šķitis Valda Dombrovska (Vienotība) valdīšanas laiks.
Jāatgādina, ka V. Dombrovska valdības laikā 2012. gada oktobrī Rīgas pašvaldība izstājās no Latvijas Pašvaldību savienības, paziņojot, ka tādā veidā soda valdību, kura neesot ievērojusi pašvaldības intereses. Valdība nebija piekritusi pārdalīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu proporciju starp valsti un pašvaldībām tā, kā to vēlējās lielās pilsētas. Toreiz Rīgas domes pārstāvis Dainis Turlais (GKR) sacīja, ka šis Rīgas domes lēmums izraisīs starptautisku rezonansi, kas varēja atsaukties uz Eiropā labi ieredzētā premjera V. Dombrovska tēlu. Kad pēc gada LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis vilcinājās parakstīt vienošanās un domstarpību protokolu starp valdību un LPS, premjers V. Dombrovskis to uztvēra kā pakļaušanos Rīgas un arī Ventspils pašvaldības vadītājiem. Drīz pēc tam 2014. gada sākumā Rīga atgriezās LPS. Šī epizode jāatgādina, lai labāk raksturotu, kādas šīs attiecības ir bijušas pirms dažiem gadiem.
«Man ir liels prieks, ka valdības vadītājs novērtē, cik svarīga ir sadarbība ar lielāko pašvaldību,» Dienai sacīja N. Ušakovs un minēja vairākus piemērus, kur šī sadarbība ir ļoti svarīga. Pēdējais no tiem ir nesenā Rīgas domes vienošanās ar Kultūras ministrijas Latvijas Nacionālās kultūras centru par Mežaparka Lielās estrādes būvprojekta izstrādi. N. Ušakovs valdības attieksmes maiņu saista ar M. Kučinska pieredzi, kas gūta, strādājot par Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektoru. Līdz ar to valdības vadītājam esot izpratne, ka runa ir par Rīgas iedzīvotāju interesēm.
Arī premjers M. Kučinskis uzskata līdzīgi, norādot uz Rīgas lomu Latvijas attīstībā. Runa neesot par politisko draudzību, bet par sadarbības koordināciju lielajos jautājumos, piemēram, tuvākā tikšanās kopā ar nozaru ministriem un Rīgas vicemēru Andri Ameriku (GKR) plānota par jautājumiem, kas saistīti ar Rīgas ostas darbību. Kopā ar lielāko pašvaldību esot jāizrunā investīciju piesaiste un tas, kā nodrošināt, lai, piemēram, lielas ārvalstu kompānijas izvēlētos atvērt savus birojus Rīgā, nevis aizietu uz kādu no kaimiņvalstīm.
Šajā gadā Rīgā ir plānota arī 16 plus 1 jeb Centrālās un Austrumeiropas valstu un Ķīnas sanāksme par transporta nozares jautājumiem, kur arī ir svarīga darbības koordinācija starp valdību un Rīgas pašvaldību. Premjers atzina, ka viņš labi pārzinot situāciju Jelgavā un Liepājā, bet par Rīgu viņam neesot tik detalizētas informācijas, tāpēc šāda darbības koordinācija ir vajadzīga. Jāatgādina arī tas, ka Liepājas un Ventspils pašvaldības vadītāji kā Zaļo un Zemnieku savienības sadarbības partneri ir sēdējuši pie valdošās koalīcijas galda un piedalījušies lēmumu pieņemšanā. Savukārt Saskaņa Saeimā ir opozīcijā, un Rīgas mēram šāda iespēja nav bijusi. Saskaņas Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs uzskata, ka politiskās greizsirdības dēļ labi Rīgas projekti esot bremzēti. M. Kučinska paziņojumu viņš saista ar premjera politisko briedumu un izpratni, «bet te nav nekādas globālas sadarbības starp ZZS un Saskaņu». Līdzīgi uzskata arī N. Ušakovs, kurš piekrita, ka Ventspils domei ir bijušas priekšrocības «panākt labāku rezultātu savai pašvaldībai».
Lūgts komentēt premjera paziņoto par valdības sadarbību ar Rīgas domi, Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš Dienai sacīja: «Mūsu kolēģe Baiba Broka arī to ir teikusi. Tur nav runa par politiskajām attiecībām, bet par sadarbību rīdzinieku labā.» Arī G. Bērziņš kā piemēru minēja NA vadītās Kultūras ministrijas noslēgto līgumu ar Rīgas domi par Mežaparka estrādes būvniecību.