nama pārvaldnieks. Energoauditā piesolītais siltumenerģijas patēriņa samazinājums par 35% vien šķita vilinošs, taču bija arī otrs pluss - iespēja māju sakārtot. «Šī ir tā reize, kad tev pusi naudas iedod. Ja mums ir projekts par 170 tūkstošiem, tātad 85 tūkstošus mums Eiropa atdos atpakaļ. Mēs uzreiz iegūsim māju, kāda mums varbūt būtu pēc desmit, piecpadsmit gadiem, ja mēs ieguldītu pakāpeniski,» novērtē D. Znatnajs.
Bail no bankas
Vai rēķini par apkuri tiešām kļūs par trešdaļu mazāki, Tomsona ielas 24. nama iedzīvotāji redzēs gaidāmajā apkures sezonā. Taču tām mājām, kas tika renovētas jau pērn, siltumenerģijas ietaupījums ir iespaidīgs: 464. sērijas mājai Rīgā, Kurzemes prospektā 14, tie ir 57,7%, speciālajam projektam Ventspilī, Brīvības ielā 33/35, - 39%; 103. sērijai Liepājā, Klaipēdas ielā 84, - 39%, tādai pašai ēkai Ropažos, Rīgas ielā 14, nepilnu apkures sezonu pēc renovācijas - 31,5%. Minētajos namos kopējais maksājums par apkuri, apsaimniekošanu un, galvenais, ieskaitot kredītu, ir mazāks, nekā bija pirms siltināšanas. D. Znatnajs rēķina, ka arī viņa mājā maksa augstāka noteikti nekļūs, ļoti iespējams, būs zemāka.
Tomēr pārliecināt iedzīvotājus, starp kuriem trešdaļa ir pensionāri, nebija viegli. «Galvenā problēma - cilvēkiem bija bail no bankas,» stāsta pārvaldnieks. Tādēļ dzīvokļu īpašniekiem tika piedāvāta iespēja maksāt skaidrā naudā. Desmit dzīvokļu samaksāja uzreiz visu daļu (D. Znatnajam pašam tie bija 2800 latu), šie iedzīvotāji 50% saņems atpakaļ, tiklīdz rudenī kooperatīvam līdzmaksājumu pārskaitīs ES fonds. Savukārt 21 dzīvokļa īpašnieki spēja iedot pusi no aprēķinātās daļas. Tas ļāva no bankas aizņemties par 40 tūkstošiem mazāk - 130 tūkstošus uz 11 gadiem ar 7% likmi.
Pieteikumu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā kooperatīvs iesniedza pagājušā gada vasarā, bet līgumu, kas ļauj sākt projekta īstenošanu, noslēdza tikai decembrī. «Ilgi ir, bet diemžēl tāda ir tā realitāte. Vajadzīgs tāds papīrs, tāds papīrs. Viņiem kaut kas nepatika, energoauditu vajadzēja precizēt,» saka D. Znatnajs. Viņš iesaka citiem nebaidīties, bet droši sniegt projektu: «Ierēdņi pateiks, kas jālabo.»
Renovēt māju pieteicās trīs būvfirmas, starp tām kooperatīvs izvēlējās lētāko, ar kuru vēl ilgi notika pārrunas. «Neviens jums nespiež parakstīt līgumu, kas jums neder. Mēs vēl divus mēnešus strīdējāmies,» saka D. Znatnajs. Tagad viņš vienu lietu darītu citādi, celtnieku vietā pats izvēlētos projektētājus, jo tagad «daudz kas ir jāpielabo».
Kaimiņi neuzticas
Kā šonedēļ Rīgas domē notikušajā seminārā pavēstīja LIAA pārstāvji, no programmai piešķirtajiem 44,3 miljoniem valsts naudas pašreiz ir apgūti un rezervēti 8,5 miljoni. Pilnībā nosiltinātas 12 mājas, ar 84 noslēgti līgumi par projekta īstenošanu.
«Šis apjoms ir absolūti nepietiekams, un līdzekļu apguve ir lēna,» uzskata Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdis Vents Armands Krauklis (TP). Viņaprāt, pašvaldībām neizdodas pārliecināt iedzīvotājus iesaistīties, tādēļ Ekonomikas ministrijai būtu jārīkojas. «Krīzes situācijā ir ātri jāreaģē. Ja programma nestrādā, jāmaina nosacījumi,» saka deputāts un pieļauj, ka daļu naudas varētu novirzīt publisku ēku siltināšanai un projektu sākšanā lielāka teikšana jāpiešķir pašvaldībām.
EM valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele iebilst, ka publiskajām ēkām jau ir paredzēta cita programma, bet pašvaldību iespējas iesaistīties viņš uzskata par pietiekamām. G. Ābeles vērtējumā programma strādā labi: «Svarīgi ir raudzīties uz pieteikumu dinamiku, kas īpaši strauji pieaugusi tieši pēdējo mēnešu laikā.» To, kāpēc renovēto māju nav vairāk, viņš skaidro ar to, ka īpašniekiem kopsapulcē grūti vienoties, īpaši ja nav apsaimniekotāja, kuram viņi uzticas: «Ņemot vērā krīzi, bezdarbu un bailes no finanšu saistībām, grūti pieņemt pozitīvu lēmumu.»
Lai situāciju uzlabotu, Eiropas Komisijā ir saskaņošanai iesniegti priekšlikumi par finansējuma saņēmēju loka paplašināšanu, proti, atbalstu varētu saņemt ēkas, kuras būvētas arī pirms 1944.gada.