Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

Kūtri apģērbj mājas ar 50% atlaidi

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
putiņas
p
Kurš labāks siltinātājs – minerālvate vai putu polistirols? Joprojām turpinās strīdi par to, ko labāk izmantot kā siltinātāju – minerālvati vai putu polistirolu. Uz šo jautājumu nevar atbildēt viennozīmīgi, jo šiem materiāliem ir atšķirīgas fiziskās īpašības un tikai viena kopīgā – abiem materiāliem ir siltumizolācijas funkcijas un gandrīz vienāds siltumpretestības koeficients. Ar ko tad šie divi materiāli atšķiras? 1. Tvaika caurlaidība. Putu polistirola tvaika caurlaidības rādītājs ir 0,05, bet minerālvates – 0,3. Tas nozīmē, ka minerālvate 6 reizes labāk laiž cauri ūdens tvaiku. Tajā pašā laikā, kad šie abi siltumizolācijas materiāli darbojas siltināšanās sistēmā, kopējo tvaika caurlaidību ierobežo tā materiāla slānis, kuram ir mazākā tvaika caurlaidība, un rezultātā siltinātāju tvaika caurlaidība būtiski neatšķiras. Lietot minerālvati sistēmā, kurā izmantoti vienīgi polimeru materiāli, ir bīstami, jo bāzes un apdares polimēru slānim ir niecīga tvaika caurlaidība un lielas mitruma pārneses gadījumā mitrums uzkrājas minerālvates slānī un izraisa sistēmas bojājumus. Turklāt šajā procesā minerālvate samirkst, un tās siltumizolācijas īpašības ievērojami samazinās. Putu polistirols šādā gadījumā pats ir tvaika membrāna un caurlaiž aptuveni tik daudz mitruma, cik daudz var šķērsot bāzes un apdares slāņus, un mitrums tajā neuzkrājas. 2. Degtspēja. Šajā ziņā minerālvate noteikti gūst virsroku. Putu polistirols (kuru lieto fasādēs) ir degošs materiāls un veicina patstāvīgu degšanu ne ilgāk kā 1–4 sekundes, kamēr minerālvate ir pilnīgi nedegošs materiāls un iztur temperatūru līdz 1000 grādiem pēc Celsija skalas. 3. Cena. Putu polistirols ir aptuveni 3–4 reizes lētāks nekā minerālvate. 4. Ērtības montāžas laikā. Putu polistirols ir atsperīgāks un izturīgāks pret mehānisku ietekmi, tāpēc to viegli griezt un slīpēt. No putu polistirola var izgatavot dekoratīvus elementus. Mēdz teikt, ka putuplasts sairst 8 gadu laikā, cik ilgs mūžs tad ir siltināšanas sistēmai? Šāds maldīgs apgalvojums ir plaši izplātīts. Astoņu gadu periodu uzskata par to laika posmu, kad putu polistirols sāk zaudēt savas lietošanas pamatīpašības, ja tas netiek aizsargāts pret dažādiem ietekmes veidiem. Siltināšanas sistēmās putu polistirols ir aizsargāts no izmirkšanas un atmosfēras ietekmes ar līmstiegrojošu un dekoratīvu slāni, un liekais mitrums ar mitruma pārneses palīdzību tiek izvadīts no siltinātāja. Šobrīd pasaulē pastāv apskatei atvērti objekti, kuri tiek ilgstoši ekspluatēti, piemēram, Vācijā jau 30 gadus, Polijā – 15 gadus, Baltijas valstīs – 10 gadus. Bez tam kompānija BASF, kura ir izstrādājusi putu polistirolu, demonstrē savus objektus, kuros izmantotais putu polistirols ir vairāk kā 40 gadus vecs. Eiropas un Krievijas normatīvos noteiktais ekspluatācijas laiks siltināšanas sistēmām ir 25 gadi. Kas ir ugunsdrošības atdalīšanas joslas un ierāmējumi? Ugunsdrošības atdalīšanas joslas un ierāmējumus lieto kā ugunsdrošības pasākumus putu polistirola siltināšanas sistēmās. Tam noder ne vairāk kā 155 mm biezas bazalta fasādes nedegošas minerālvates joslas, kuras tiek pielīmētas pie fasādes saskaņā ar ražojošās kompānijas „Tehnisko risinājumu albumā” sniegtajām shēmām. Ēkas uzliesmošanas gadījumā šādas atdalīšanas joslas novērš vertikālo un horizontālo uguns izplatīšanos siltināšanas sistēmas iekšpusē caur putu polistirola siltinātāju. Speciālais ar literu „ф” atzīmētais fasādes putu polistirols patstāvīgi nedeg ilgāk par 1 sekundi. Lai ugunsgrēkā radītais uguns nenokļūtu tieši uz putu polistirola, visas logu un durvju ailas, kā arī fasādes starpstāvu, starta un finiša horizontālās līnijas tiek apjoztas ar ugunsdrošām bazalta minerālvates plāksnēm. Tas rada nelielu papildu darbietilpīgumu šo atdalīšanas joslu un ierāmējumu uzstādīšanas gaitā. Vēl uguns izplatīšanas novēršanai izmanto īpašu līmjavas klāšanas veidu – siltumizolācijas plāksnes tiek klātas vienmērīgi visā perimetrā. Polistirola putuplasts Mēs piedāvājam putuplastu. Polistirola putuplasts ir mūsdienīgs ekoloģiski tīrs materiāls, kurš ļauj nodrošināt ne tikai augsta līmeņa siltumizolāciju un ugunsdrošību, bet ir arī ekonomiski izdevīgs. Putuplasts ir viens no lētākiem siltinātajiem Krievijas tirgū. Jaunākās augsto tehnoloģiju putu polistirolu markas ar lielu blīvumu paredz daža veida plastmasu aizvietošanu ar putuplastu, kas garantē iespēju samazināt kaitīgo vielu izmešus atmosfērā, kuru apjomi ir ļoti lieli dažādu polimeru un plastiku ražošanā. Putu polistirols ir neaizvietojams, lai siltinātu ēku apakšzemes daļas, pamatus, pagrabu sienas, cokola stāvus, kur citu siltinātāju lietošana nav iespējama gruntsūdeņu kapilārās celšanas dēļ; tas pasargā hidroizolāciju no apkārtējās vides kaitīgās ietekmes. Par šo faktu pilnīgi pārliecinoši ļauj runāt tā mitruma noturības īpašības, kā arī tā vieglums un ilgizturība. Putu polistirola plāksnes ir gandrīz nesveramas, ir ērtas transportēšanā un montāžā, ir ilgizturīgas un drošas. Garantēts ekspluatācijas laiks Tālo Ziemeļu apstākļos ir vismaz 50 gadi! Putuplasts ir labākais izolācijas materiāls. Kas ir polistirola putuplasts (putu polistirola plāksnes)? Polistirola putuplasts (putu polistirola plāksnes) ir baltas krāsas izolācijas materiāls, kuru ražo uz polistirola bāzes, termiski uzpūšot polistirola granulas gāzes veidotāja ietekmē. Šādā veidā iegūtā putuplasta pilns nosaukums (atšķirībā no, piemēram, fenola putuplasta vai putuplasta uz poliesteru bāzes) ir ar gāzi pildīts polistirola putuplasts jeb putu polistirols. Pēc ārēja izskata polistirola putuplasts sastāv no nelielām mitrumnoturīgām granulām, kuras savā starpā ir sakusušas augstās temperatūras ietekmē. Putuplasta granulu izmērs svārstās no 5 līdz 15 mm. Polistirola putuplasta granulām nav viendabīgas struktūras – tām ir milzīgs skaits (miljardi) plānsienu mikrošūnu, kas vairākkārt palielina kopējo saskarsmes platību ar gaisu. Rezultātā putu polistirola plāksnes gandrīz pilnīgi sastāv no gaisa (aptuveni 98%), kas izskaidro to pamatīpašības. 1. Putu polistirola plākšņu siltumekonomijas īpašības Tas, ka putuplasts sastāv gandrīz tikai no gaisa un no 2% polistirola, nodrošina putu polistirola plākšņu augstu siltumekonomijas spēju. Tas saistīts ar to, ka gaiss ir viens no vissliktākajiem siltumvadītājiem. Tāpēc putu polistirola plākšņu siltumvadītspēja parasti svārstās starp 0,037 un 0,043 W/mK (salīdzinājumā gaisam šis rādītājs ir 0,027 W/mK). Tā ir ievērojami zemāka nekā koka (0,12 W/mK), ķieģeļa (0,7 W/mK), keramzita (0,12 W/mK) un citu būvmateriālu siltumvadītspēja. Putu polistirola plākšņu zemā siltumvadītspēja nodrošina augstu energotaupīšanas līmeni. Pietiek tikai ar 12 cm polistirola putuplasta tur, kur (saskaņā ar pēdējiem Krievijas standartiem) nepieciešamam sienu biezumam jābūt: ķieģeļu sienai – 2,10 m, bet koka sienai – 45 cm. Tas ļauj putu polistirolu uzskatīt par vienu no visefektīvākajiem siltumizolācijas materiāliem. Putu polistirola plākšņu izmantošana būvniecībā ļauj vēlāk (telpu ekspluatācijas gaitā) ievērojami samazināt apkures izdevumus. Augsti putu polistirola plākšņu energoekonomijas radītāji noteica to lietošanu tāpat arī cauruļvadu aizsargāšanai pret sasalšanu, kas paaugstina to ekspluatācijas laiku. Turklāt polistirola putuplasta siltumekonomijas īpašības tiek izmantotas saldēšanas iekārtu, saldēšanas aprīkojuma un noliktavu telpu būvniecībā. 2. Polistirola putuplasta ugunsdrošība Polistirola putuplastam ir augsta ugunsdrošība. Putu polistirola pašaizdegšanās temperatūra ir +491º С. Tas ir 2,1 reizes augstāk nekā papīram (+230º С) un 1,8 reizes augstāk nekā koksnei (+260º С). Neraugoties uz to, ka putu polistirola plāksnes, tāpat kā daudzi citi būvmateriāli, ir pakļauti degšanai, tomēr tās degšanu neveicina un bez uguns nodziest 4 sekundēs. Citiem vārdiem, putu polistirola plākšņu degšana ir iespējama tikai vaļējās liesmās, un pēc putuplasta izņemšanas no uguns degšana tiek pārtraukta. Putu polistirola plākšņu degšanas laikā izdalītās enerģijas apjoms ir 7–8 reizes mazāks nekā koksnes degšanas laikā (attiecīgi 1000 MJ/m3 pret 7000–8000 MJ/m3). Tāpēc ugunsgrēka gadījumā degošs putuplasts temperatūru paaugstina ievērojami mazāk nekā, piemēram, degošs koks. Degot ēkai, putu polistirola plākšņu izdalītās enerģijas apjoms veido mazāk nekā 5% (saskaņā ar dažiem datiem – 2%) no pārējām degšanai pakļautajām objekta vielām. Turklāt pastāv ar antipirēniem apstrādātas putu polistirola plāksnes, tā sauktie „pašdzēses” putuplasti, kuri tiek plaši izmantoti būvniecībā. Putu polistirola plākšņu ugunsizturību (degtspēju) nosaka ne tikai to fiziski ķīmiskās īpašības, bet arī to „kaimiņi”. Šeit domāti savienojumi ar citiem būvmateriāliem un nepieciešamo aizsargājošo slāņu klātbūtne. Ievērojot ugunsdrošības noteikumus, polistirola putuplasts ir mazāk bīstams nekā citi plaši izplatīti būvmateriāli. 3. Polistirola putuplasta plāksnes ir izturīgas pret mitrumu Putu polistirola plāksnes nešķīst, neuzsūc ūdeni un tādējādi nedeformējas (neuzbriest). Ar kapilārās difūzijas mehānisma palīdzību ūdens tomēr var nokļūt putuplasta granulu dobumos. Tomēr tā apjomi ir diezgan niecīgi (1,5–3,5% attiecībā pret putu polistirola plāksnes svara apjomu). Turklāt tas pats difūzijas mehānisms izraisa arī ūdens izkļuvi no putuplasta. Šajā procesā putu polistirola plākšņu īpašības (izturība, fiziskais izskats, izmēri, izolējošās spējas) paliek nemainīgas. Tika izpētīta ūdens ietekme uz putu polistirola plāksnēm paaugstinātā hidrostatiskā spiediena apstākļos. Izrādās, ka pie nelielas spiediena paaugstināšanas polistirola putuplasta ūdenscaurlaidība nedaudz mainās un pie tālāka spiediena pieauguma paliek teju nemainīga. Tomēr jāatceras, ka pie spiediena, kas tuvu kritiskajam, putu polistirola plākšņu granulas var sairt, kas izraisa ūdensuzsūkšanas palielināšanos. Lai izvairītos no putuplasta sairšanas, jāizmanto speciāli pārsegumi. Ūdens tvaiku iekļūšanas ātrums putu polistirola plāksnēs atbilst mazāk nekā 1% no tvaika pārvietošanās ātruma gaisā. Tāpat kā ūdens, tvaiki viegli izkļūst no putuplasta. Izvairīties no kondensācijas ļauj projektēšanas noteikumu ievērošana. Izturība pret mitruma ietekmi ļauj izmantot putu polistirola plāksnes ēku pamatu siltināšanai, kad nepieciešams siltinošā materiāla kontakts ar grunti. 4. Polistirola putuplasta izturība pret ķīmisko un bioloģisko ietekmi Putu polistirola plāksnēm ir augsta izturība pret dažādu ķīmisko vielu ietekmi. Piemēram, putuplasts saglabā savas īpašības pēc ilgstoša kontakta ar: - sāls šķīdumiem (tostarp jūras ūdeni), - ziepēm, - balinošām vielām (ūdeņraža peroksīda šķīdumi, hlorūdens, hipohlorīds), - skābēm (izņemot koncentrēto slāpekļskābi un etiķskābi), - ožamo spirtu, - kaļķiem, - bitumu, - ūdenī šķīstošām līmkrāsām, - ģipsi, - organisko silīcijeļļu un citām vielām. Tā kā putu polistirola plāksnes ir sintētisks produkts, dzīvnieki un mikroorganismi to nelieto uzturā. Pētījumi dabā, kuri tika veikti mitrā subtropu klimata dabiskajos apstākļos (optimālie apstākļi mikroorganismu vairošanās iespējai) 18 mēnešu garumā, parādīja, ka polistirola putuplasts nav piemērots baktēriju un sēnītes izdzīvošanai. Tomēr jāņem vērā tas fakts, ka atšķirībā, piemēram, no dzelzsbetona, ķieģeļa un citiem minerāliem būvmateriāliem putu polistirola plāksnes daudz lielākā mērā pakļautas grauzēju un termītu ietekmei. Tas jāatceras ekspluatācijas laikā un jānovērš piekļuve pie putuplasta, izmantojot speciālus aizsargājošus materiālus. 5. Putu polistirola plākšņu (putuplasta) ilgizturība Tā kā putu polistirola plāksnes ir plastīts, tās pie pareizās ekspluatācijas spēj ilgi saglabāt savas fiziskās īpašības. Lai šo apgalvojumu pierādītu vai atspēkotu, tika veikti polistirola putuplasta pētījumi dabā un laboratorijā. Pētījumu objekts dabā bija 30 gadus veca būvkonstrukcija. Tas ir pietiekams vecums, ņemot vērā, ka polistirola putuplasts tika atklāts 1950. gadā. Šīs konstrukcijas pamatā esošo putu polistirola plākšņu izpēte parādīja, ka putuplasts netika pakļauts neatgriezeniskām izmaiņām: tas saglabāja formu, mehāniskās un siltumfiziskās īpašības. Putu polistirola plākšņu laboratorijas izmeklējumu gaitā tika modelēti Krievijas vidējai joslai raksturīgi klimatiski apstākļi, ņemot vērā gaisa temperatūras cikliskās gada svārstības. Kopumā tika atkārtoti 80 cikli, kas atbilst 80 gadiem. Polistirola putuplasta pētījumi pierādīja, ka pie temperatūru amplitūdas ±40º С putuplasta īpašības paliek nemainīgas. Izmēģinājumu gaitā putu polistirola plāksnes tika pakļautas arī dažādu temperatūru ietekmei. Tika secināts, ka zemākais slieksnis putuplastam ir 180º С, bet augstākais – +80º С. Tomēr uzskata, ka par maksimāli pieļaujamo temperatūru, kurai uz neilgu laiku (vairākas minūtes) var pakļaut polistirola putuplastu, ir +95º С. Tas padara iespējamu putu polistirola plākšņu kontaktu ar, piemēram, karstu bitumu. Ja putuplasts ilgāku laiku pakļauts temperatūrai, kas pārsniedz 80º С, tas sairst. 6. Putu polistirola plākšņu (putuplasta) izturība Putu polistirola plākšņu blīvums nav liels: 0,015–0,05 g/cm3 (salīdzinājumā – ūdens blīvums ir 1,0 g/cm3). Tomēr tajā pašā laikā putuplastam ir diezgan augsta izturība pret spiedi un stiepi. Tas ļauj putu polistirola plāksnes izmantot kā būvmateriālu, kurš spēj ilgstoši izturēt vienmērīgu augstu mehānisku slodzi, nepakļaujoties deformācijai. Tam par piemēru var kalpot polistirola putuplasta izmantošana lidmašīnu skrejceļu remontā un būvniecībā. Šādā situācijā putu polistirola plākšņu izturība ir atkarīga no plāksnes biezuma un no klājuma precizitātes. Putu polistirola plāksnēm ir noteiktas nesošās īpašības, tāpēc dzīvojamu ēku vai rūpniecisko telpu būvniecībā putuplasta nosēduma risks, piemēram, sienu iekšējā pusē ir neliels, ja ievēro visus standartu reglamentētos noteikumus. 7. Putu polistirola plākšņu akustiskās (trokšņu absorbcijas un skaņu izolācijas) īpašības Skaņu izolācijas un trokšņu absorbcijas efekts ir atkarīgs no materiāla spējas skaņas enerģiju transformēt siltumenerģijā. Tāpēc augsta skaņu izolācijas spēja piemīt, pirmkārt, porainiem materiāliem ar zemu siltumvadītspēju, kuri spēj caurlaist gaisu. Tādējādi tieši šūnaina struktūra, kas piemīt polistirola putuplastam, nosaka tā augstos skaņu izolācijas un trokšņu absorbcijas rādītājus. Tā, piemēram, augstas skaņu izolācijas nodrošināšanai pietiek ar 2–3 cm biezu putu polistirola plāksni. Palielinot putuplasta biezumu, pieaug arī trokšņu absorbcijas un skaņu izolācijas īpašības. 8. Polistirola putuplasta granulas Polistirola putuplasta granulas sastāv no oglekļa un ūdeņraža, kas nodrošina materiāla augstu ekoloģisko tīrību. Polistirola putuplasts nav indīgs, neveido putekļus, tam nav smaržas, tas neizdala toksiskās vielas. Putuplasts ir ērts izmantošanā. Putu polistirola plāksnes labi laiž cauri gaisu, tāpēc konstrukcijas ar to izmantošanu „elpo”. Putu polistirola plāksnes viegli pakļaujas apstrādei, nekairina ādu un gļotādu, tās nav alergēnas un nekādi citādi negatīvi neietekmē organismu. Ar putu polistirola plākšņu ekoloģisko tīrību ir saistīta vesela virkne to izmantošanas iespēju: dzīvojamo ēku un rūpniecisko objektu būvniecība, dzelzceļu un autoceļu būvniecība un remonts, kuģu būvniecība, cauruļu, saldēšanas iekārtu un tehnikas izolācija. Turklāt visā pasaulē polistirola putuplasts tiek lietots kā pārtikas produktu un daļēji bērnu rotaļlietu iepakojums. Putu polistirola plākšņu izmantošana ēku un celtņu būvniecībā Norādītās polistirola putuplasta īpašības ir noteikušas tā plašu lietošanu būvniecībā: - Sienu siltumizolācija (sistēmas ar ārējo un iekšējo siltināšanu, kā arī ar siltināšanu daudzslāņu konstrukciju iekšpusē); - Grīdas siltuma un skaņu izolācija (lietošana balstās uz zemo siltumvadītspēju un labām putu polistirola plākšņu akustiskām īpašībām); - Jumtu un pārsegumu siltināšana, vieglo karkasbūvju siltumizolācija (lietošana ir saistīta ar augstajām putuplasta energotaupīšanas īpašībām); - Kā dekoratīvas detaļas (lietošanu noteic polistirola putuplasta ilgizturība); - Santehnisko komunikāciju būvniecībā (lietošana ir saistīta ar putuplasta zemo ūdenscaurlaidību un siltumvadītspēju); - Dobumu aizpildīšana (lietošanas pamatā ir putu polistirola plākšņu vieglums un izturība); - Ūdens celtņu – pontonu, peldošu piestātņu – būvniecībā (lietošanu noteic putuplasta zemais blīvums). Putu polistirola plākšņu izmantošana būvniecībā ir ekonomiski izdevīga - Pateicoties zemajai putu polistirola plākšņu siltumvadītspējai, to patēriņš ēku un celtņu būvniecībā ir ievērojami zemāks nekā citu būvmateriālu patēriņš. Šis fakts kopā ar pieņemamo cenu padara polistirola putuplastu par vienu no ekonomiski izdevīgākajiem izolācijas materiāliem. Polistirola putuplastu saturošu konstrukciju pašizmaksas ir par 15–20% zemākas nekā ar citu siltinātāju izmantošanu. - Zemā putu polistirola plākšņu siltumvadītspēja ļauj samazināt izdevumus apkures iekārtām. - Ar polistirola putuplasta zemo siltumvadītspēju saistīts arī apkures izdevumu samazinājums ēku ekspluatācijas gaitā. Siltumizolācijai iztērēti līdzekļi atmaksājas ļoti ātri. - Putu polistirola plākšņu zemās siltumvadītspējas noteiktā sienu biezuma konstruktīvā samazināšana ļauj palielināt ēkas lietderīgo platību. - Polistirola putuplasts ir patīkams taustei, strādājot ar to, neveidojas putekļi. Putu polistirola plāksnes var viegli apstrādāt ar rokas zāģi vai nazi, kas ievērojami atvieglo darbu. - Putu polistirola plāksnēm ir neliels svars. Tas ļauj izvairīties no speciālā aprīkojuma izmantošanas to pārvietošanai un samazināt būvniecības izdevumus, kā arī saīsināt putu polistirola plāksnes saturošu konstrukciju montāžas termiņus.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Kas un kā?

Eiropas Reģionālās attīstības fonda aktivitātes Daudzdzīvokļu mājas siltumnoturības uzlabošanas pasākumi ietvaros daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem ir iespēja renovēt savu māju, pēc tam saņemot atpakaļ 50% no ieguldītās naudas. 60% atmaksas pienākas, ja 10% iedzīvotāju ir maznodrošinātie.
Uz atbalstu var pretendēt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki, kuru māja ir nodota ekspluatācijā no 1944. gada līdz 1993. gadam, māja ir sadalīta dzīvokļu īpašumos, tajā ir vismaz pieci dzīvokļi, un neapdzīvojamo telpu platība nepārsniedz 25% no kopējās.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā projektu var iesniegt dzīvokļu īpašnieku kooperatīvs vai biedrība, privāts vai pašvaldības uzņēmums, kā arī fiziska persona, ja mājas kopsapulcē tam ir piekrituši 50% +1 dzīvokļa īpašnieks.
Obligāti nepieciešamie dokumenti - energoaudita pārskats, tehniskās pārbaudes atzinums un renovācijas projekts.
Programma ļauj veikt ārējo konstrukciju un būvelementu siltināšanu un nomaiņu, pagraba pārseguma siltināšanu, siltumapgādes sistēmas renovāciju, ventilācijas sistēmas atjaunošanu, citus darbus, kas paaugstina energoefektivitāti.

Cik ir naudas?

Kopējais programmā pieejamais finansējums ir 44 337 186 lati. No tiem apgūti un rezervēti aptuveni 8 500 000 latu. Projektu pieņemšana notiks tik ilgi, kamēr programmā būs brīvi līdzekļi. Nauda tiek rezervēta vēl pirms līguma noslēgšanas.
Pašreiz ir noslēgti 84 līgumi ar dzīvojamo māju pārstāvjiem, un gandrīz visās šajās mājās renovācijas darbi ir sākti. Plānota to pabeigšana līdz ziemas sākumam.
Avots: Ekonomikas ministrija
un Latvijas Investīciju un
attīstības aģentūra

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?