Viņa atklāj, ka, pēc septiņu gadu gaidīšanas ieejot savā jaunajā vienistabas dzīvoklī, bijusi ļoti laimīga, jo iepriekš mitinājusies kādā uz sagrūšanas robežas esošā namā Āgenskalnā. «Piešķirtais dzīvoklis ir silts, saulains, par apkuri pagājušajā mēnesī bija jāmaksā tikai divdesmit pieci eiro. Arī rajons ļoti labs - daudz veikalu, blakus pļaviņa.» Tomēr pensionētā kundze atzīst, ka arī te nav labuma bez ļaunuma: «Tik skaistas mājas, bet kādi cilvēki dzīvo! Dzer, lamājas, smēķē kāpņu telpās. Traucējoši kaimiņi ir gandrīz katrā stāvā.»
Pusdienlaika pastaigā devusies pensionāre Silvija Dienai arī pauž apmierinātību ar savu vienistabas mitekli, īpaši uzteicot virtuves plānojumu, tomēr arī viņa spiesta samierināties ar daudziem trūkumiem. «Grīdā ir ļoti lieli caurumi - plāksnes nav kārtīgi salīmētas, šausmīgi pūš no logiem. Tajā pašā laikā dzīvoklī ir pārāk karsti - man kā sirds slimniecei naktīs jātur vaļā logs, pat ja radiatori pagriezti uz minimālo,» sūrojas pensionāre un atklāj, ka arī viņai kaimiņos dzīvojot skaļi svinētāji, kuru iedzeršanas ievelkoties līdz pat rītam. Taču policiju kundze saukt nemēdz. «Vai tas ko mainīs?» viņa nopūšas.
Arī citu Dienas aptaujāto iedzīvotāju stāstītais liecina, ka problēmu buķete visu piecu Ulbrokas ielas sociālo māju kāpņu telpās ir līdzīga. Pensionārs Valdis rāda koda atslēgu blakus kāpņu telpas ārdurvīm: «Izsituši cauri betonu, lai nebūtu jāspiež durvju kods - es pats nācu mūrēt ciet, bet arī to nobakstīja. Tagad mums jau otro ziemu kāpņu telpa kā caurstaigājamā sēta.»
Garām ejošā Valda kaimiņiene Vita, dzirdot problēmu uzskaitījumu, piebilst, ka organizējusi kolektīvā iesnieguma rakstīšanu policijai par regulāri trokšņojošajiem kaimiņiem. Saņemta atbilde, ka neesot iespējams pie katrām durvīm nolikt pa likumsargam. Vita sūdzas, ka policija viņu sētā notiekošajām nekārtībām nepievērš pietiekamu uzmanību: «Viņi patrulē - trīs reizes dienā apmet loku apkārt mājām un, pat neizkāpjot no mašīnas, aizbrauc.»
Pašvaldības policijas pārstāve Inese Krieviņa norāda, ka iedzīvotājiem bieži vien esot dīvaina izpratne par kārtības sargu darbu: «Policija nevar redzēt cauri ēkas sienām. Ja notiek nekārtības, jāpiezvana, jānosauc adrese, un patruļa ieies iekšā.»
Pati Vita dzīvo trīsistabu dzīvoklī, un viņai ir beztermiņa īres līgums. Nesen gan spēkā stājušies jauni noteikumi, kas līgumus paredz slēgt tikai uz sešiem mēnešiem, un tas tiek pagarināts, ja īrnieks un viņa ģimenes locekļi nav zaudējuši tiesības īrēt sociālo dzīvokli. Vita novērojusi, ka daudzi iemītnieki nesaudzē ne vien kāpņu telpas, bet arī bez maksas piešķirtos dzīvokļus: «Kvalitātes ziņā lamināts ir švaks, bet cilvēki arī neprot to uzturēt - reiz gadījās ieiet kaimiņu dzīvoklī, kur visa grīda bija pacēlusies. Nav skaidrs, kurš par ko šajās mājās ir atbildīgs. Kad zvanīju uz SIA Rīgas pilsētbūvnieks un sūdzējos, ka bērni brīvlaikā un brīvdienās nepārtraukti vizinās liftā, saņēmu atbildi, ka viņiem nav pilnvaru šādas darbības regulēt.»
Ciemos nāk policija
RD priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR), komentējot iedzīvotāju uzskaitītās problēmas, ir lakonisks: «Nekas dzīvē nav ideāls. Jārēķinās ar to, ka daudziem sociālo māju iedzīvotājiem ir atbilstošs raksturs, reizēm tiek piesaistīti psihoterapeiti, un ne velti mājām ir arī dežuranti. Nami ir jauni, un uz tiem attiecas vēl arī būvnieku garantija.» Dienas aptaujātie pašvaldības dzīvokļu īrnieki gan sacīja, ka savu namu dežurantus vai pārziņus divu gadu laikā ne reizi nav manījuši.
Bieži viesi sociālajos dzīvokļos RD uzdevumā gan ir likumsargi. I. Krieviņa atklāj, ka katru nedēļu no RD Personu dzīvesvietas reģistrācijas komisijas tiek saņemti vairāki iesniegumi ar lūgumu pārbaudīt konkrētus sociālo māju dzīvokļus: «Parasti tas ir uz aizdomu pamata, ka telpas nodotas apakšīrniekiem vai ka tur dzīvo citas nepiederošas personas. Policija aptaujā kaimiņus, apseko dzīvokli atkārtoti un, ja aizdomas apstiprinās, sastāda protokolu, un informāciju par apsekojumu nodod RD.»
RD Mājokļu un vides departamenta pārstāve Dzintra Āboliņa norāda, ka līdz šim atklāti septiņi pārkāpumi, bargākais sods par tiem ir īres līguma nepagarināšana. Līdz šim divas ģimenes ar tiesas spriedumu no sociālajiem dzīvokļiem izliktas.
Rīgas domes īpašumā patlaban ir 14 sociālo māju, Ulbrokas ielas komplekss ir viens no lielākajiem - piecos 12 stāvu namos izmitināts vairāk nekā 800 ģimeņu. RD SIA Rīgas pilsētbūvnieks pasūtītais projekts pabeigts 2011. gadā - būvdarbus tajā veicis uzņēmums Skonto būve, aizdevumu izsniegusi Nordea banka. Kopējās Ulbrokas ielas sociālā kompleksa izmaksas bijušas vairāk nekā 50 miljonu eiro. Jāpiebilst, ka RD vairākus simtus tūkstošu ik gadu tērē sociālo namu apsaimniekošanai un daļējai īrnieku komunālo pakalpojumu rēķinu segšanai. Patlaban pēc RD pasūtījuma top vēl trīs sociālās mājas Imantas 8. līnijā. Tajās kopumā būs 300 dzīvokļu, vienā no ēkām tiks ierīkota arī poliklīnika. Šī 30 miljonu eiro vērtā projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu RD aizņēmusies no Valsts kases, tādējādi ietaupot vairākus miljonus eiro, kas citādi būtu jāpārmaksā kādai bankai.
Kritēriji, pēc kuriem dzīvokļi tiek piešķirti, sociālo māju iedzīvotājus nosacīti iedala divās daļās - maznodrošinātajos, kas daļā gadījumu līdzi nes sociālās nelabvēlības zīmogu, un grupā, kas dzīvokli saņēmusi nevis materiālā stāvokļa, bet citu iemeslu dēļ, kuru vidū ir bāreņa, denacionalizētā nama īrnieka vai bērna invalīda vecāka statuss, kā arī ja iepriekš no pašvaldības īrētais mājoklis bijis sliktā tehniskajā stāvoklī.