Taču EP ik gadu balso par simtiem likumu, kuri attiecas uz visiem eiropiešiem. Arī problēmas daudzviet ir līdzīgas, bet globālā ekonomiskā krīze skārusi visus. Tāpēc arī balsojums par EP kopumā ir daudz vienotāks nekā tikai atsevišķu valstu balsojumu nejauša summa.
Nupat notikušajās EP vēlēšanās eiropieši pateica stingru nē kreisajiem, kuri nespēja piedāvāt alternatīvu brīvam tirgum un «kapitālisma ļaunumam», ko vainoja globālajā krīzē, un deva nepārprotamu priekšroku labējai politikai. Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka no 763 EP deputātiem 265 būs konservatīvajā Eiropas Tautas partiju grupā, tās iespējamajiem sabiedrotajiem liberāļiem būs 80 vietas, bet sociāldemokrātiem - tikai 162.
Sociālisti un kreisi centriskie piedzīvoja smagu sakāvi četrās no sešām lielākajām ES valstīm, kurās pie varas ir centriski labējas valdības, - Vācijā, Francijā, Itālijā un Polijā. Taču viņiem neklājās daudz labāk arī Spānijā un Lielbritānijā, kur valda kreisi centriskas partijas. Un pat Skandināvijā rezultāti nav sociāldemokrātiem iedvesmojoši.
Protams, savu artavu dabūja arī radikāļi - vēlēšanās Itālijā, Lielbritānijā, Ungārijā, Nīderlandē, Austrijā, Rumānijā, Slovākijā vietas EP ieguva savu valstu politikas margināļi amplitūdā no cietiem nacionālistiem līdz holokausta noliedzējiem. Parlamentā būs arī citādā ziņā ekstravaganti deputāti; lai nav tālu jāmeklē - starp EP deputātiem no Lietuvas būs arī skandalozais miljonārs Viktors Uspaskihs, Igaunijā bijušais ārlietu ministrs Indreks Tarands, kurš bija vienīgais kandidāts savā sarakstā, ieguva tik daudz balsu, ka pietiktu divām vietām EP. Latvijā par dīvainību varētu uzskatīt savas valsts noliedzēja Alfrēda Rubika ievēlēšanu, bet Tatjana Ždanoka, kura Briselē pārstāv Krievijas intereses, ir nu jau tradicionāla mūsmāju mēbele. Taču arī šeit neveicās sociāldemokrātiem, kuri neieguva nevienu vietu EP.
Kopumā vēlētāji Eiropā ir atbalstījuši tradicionālo Eiropas kapitālisma modeli - brīvo tirgu ar mēreni centralizētu regulēšanu un sociālās drošības tīkliem.