Tajā pašā laikā ārvalstu investori arī norādījuši uz tādām problēmām kā neprognozējama nodokļu politika, nesakārtota tieslietu joma, īpaši maksātnespējas procesi un arī korupcija.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāve Vineta Vilistere-Lāce stāsta, ka 2015. gadā ārvalstu investori pieņēmuši pozitīvus lēmumus par 32 projektu īstenošanu Latvijā, kopējais investīciju apmērs tiek prognozēts 37,229 miljonu eiro apmērā, radot 620 jaunu darbvietu.
Mazas loģistikas izmaksas
Viens no uzņēmumiem, kurš 2015. gadā veicis investīcijas Latvijā, ir Somijas uzņēmums Kaskipuu Oy, kurš nodarbojas ar durvju ražošanu. Uzņēmums iegādājās ražotni Milzkalnē, kā arī tai apkārtējo zemi un tagad strādā pie tā, lai to pārveidotu savām ražošanas vajadzībām. Kopējais investīciju apjoms ir trīs miljoni eiro. Latvijā izveidotā uzņēmuma nosaukums ir Zēberi, un jau pašlaik tajā strādā 16 darbinieku. Uzņēmuma direktors Miervaldis Zariņš, taujāts, kādēļ investīcijām izvēlēta tieši Latvija, vaļsirdīgi stāsta, ka meklēta valsts ES ar samērā zemām darbaspēka izmaksām. «Somi izskatīja gan Lietuvas, gan Latvijas variantu. Taču Lietuvas atbildīgās institūcijas uz somu pieprasījumu nekādi nereaģēja pretēji Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, pateicoties kurai, par investīciju vietu kļuva tieši mūsu valsts. Jāteic, ka Igaunija kā variants izskatīta netika, jo tur darbaspēka izmaksas ir būtiski augstākas nekā Lietuvā un Latvijā,» stāsta M. Zariņš.
Ārvalstu investora izvēli par labu Latvijai noteica arī tas, ka ražotās produkcijas galvenais noieta tirgus ir Skandināvija, līdz ar to svarīgi, lai nebūtu lielas transportēšanas izmaksas. «Mēs nopirkām rūpnīcu Milzkalnē, nomainījām iekārtas, un pirmās durvis jau top. Pašlaik ražotnē strādā 16 darbinieku, taču divu gadu laikā plānojam strādnieku skaitu palielināt līdz pat septiņdesmit,» pašreizējo situāciju un nākotnes plānus raksturo M. Zariņš. Viņš gan atsakās atklāt vidējo strādnieku algu, taču norāda, ka tā noteikti ir augstāka nekā minimālā alga valstī. Piesaistītie darbinieki esot vietējie - no Pūres, Milzkalnes un Tukuma.
Investē arī jaunzēlandieši
Latviju par vietu investīcijām izvēlas ne tikai tādi tuvi kaimiņi kā Somija. Pērn lēmumu par burāšanas apģērbu ražošanu mūsu valstī pieņēma Jaunzēlandes uzņēmums Catamaran sports. Plānotais uzņēmuma apgrozījums tuvāko gadu laikā ir aptuveni divi miljoni eiro, iecerēts radīt vismaz 20 līdz 25 darbvietas. Kā atzīst uzņēmuma mārketinga direktors Jānis Benfelds, izvēle par labu tieši Latvijai nebija nejauša, to noteica Jaunzēlandes uzņēmuma vadības personiskie kontakti te, Latvijā, iepriekšēja darbības pieredze un atbilstoša darbaspēka pieejamība. «Šajā nozarē viens no galvenajiem stūrakmeņiem ir uzsvars uz kvalitāti, līdz ar to noteicošs faktors ir šejienes darbaspēka - gan produktu dizaineru, gan mārketinga klientu servisa, gan strādnieku - salīdzinājumā augstā kvalifikācija, kā arī plašās valodu zināšanas, kas ir ļoti būtiskas darbam starptautiskā vidē. Mums bija arī svarīgi, ka Latvija ir ES dalībvalsts, jo te ražotās produkcijas galvenais noieta tirgus iesākumā būs tieši ES, kas ir būtiski, skatoties uz loģistikas izmaksām un produkcijas piegādes laiku,» stāsta J. Benfelds.
Noteicošā bija kvalitāte
Latvijā investējis arī Krievijas ķīmijas rūpniecības uzņēmums Tanzor, ieguldījumi pusmiljona eiro apmērā paredzēti laku ražotnes atvēršanai Daugmales pagastā Ķekavas novadā, izveidojot desmit darbvietu. Izvēli par labu mūsu valstij, tāpat kā Jaunzēlandes investoru gadījumā, noteica pozitīva sadarbības pieredze. Jaunizveidotā uzņēmuma Baltink pārstāvis Ivars Upmalis stāsta, ka izvēli par labu Latvijai noteica izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis, jo lielākā daļa produkcijas tiks eksportēta uz Krieviju, Poliju un Ukrainu. «Mums bija ļoti svarīgi, ka Latvija ir ES dalībvalsts, jo izejvielas pārsvarā tiek importētas no ES un tās ievest citā dalībvalstī ir vieglāk nekā, piemēram, Ukrainā vai Krievijā. Turklāt investoriem svarīga bija arī nodokļu politikas caurskatāmība. Būtisks faktors ir arī atbilstošas kvalifikācijas darbaspēka pieejamība par konkurētspējīgu atalgojumu. Jāteic, ka pašlaik daļa strādnieku jau atrasta, un tie ir vietējie novada iedzīvotāji,» stāsta Baltink pārstāvis. «Ražotne ir par 80% gatava, pašlaik notiek aparatūras testēšana, un darbu plānojam sākt februārī. Ražotnes telpas mēs īrējam, un mūsu izvēli par labu Daugmalei noteica tās relatīvi nelielais attālums līdz Rīgai un ostai,» stāsta I. Upmalis.