Diskusijās par 2016. gada valsts budžetu bieži izskan, ka visam naudas nepietiek, bet mazāk uzmanības pievērsts tam, kā veidojas tērējamās naudas apjoms.
Lai gan daļai sabiedrības piemītošā tendence kritizēt visu, ko dara valdība, valsts iestādes un pašvaldības, vērtējama kā subjektīva, tomēr viena būtiska problēma pastāv - publiskais sektors joprojām nav sapratis vienkāršo patiesību - vienīgi atbalsts uzņēmējdarbībai var sekmēt naudas ieplūšanu valsts budžetā, mazāk saspringtas padarot sarunas par tēriņiem. Pagaidām publiskā sektora neprasme atbalstīt biznesa vidi vērojama visos līmeņos, un to izjūt daudzi - sākot no vērienīgiem ārvalstu investoriem līdz pašmāju mazā biznesa pārstāvjiem.
Dienā jau vēstīts, viens no iemesliem tam, ka ārvalstu investīcijas neienāk tādā apjomā, kā vajadzētu, Ārvalstu investoru padomes izpilddirektora Ģirta Greiškalna formulējumā ir: «Latvijā neeksistē ilgtermiņa nodokļu politika.» Savukārt to, kā izmaiņas nodokļu politikā ietekmē mazos komersantus, Dienas Biznesam raksturo uzņēmēja Rūta Grikmane, sakot, ka vairs «neredz jēgu nodarboties ar uzņēmējdarbību».
Diemžēl neatbalstoša uzņēmējiem ir arī valsts iestāžu attieksme. Finanšu ministrs Jānis Reirs Dienai sacīja: «VID vadība cenšas klientu apkalpošanu padarīt kvalitatīvāku, lai izvairītos no pretrunīgas informācijas sniegšanas.» Savukārt, izzinot situāciju, kādā nonāk parastais cilvēks - nodokļu maksātājs, atklājās, ka VID ilgtermiņā sniedz pretrunīgu informāciju un uz lūgumu paskaidrot, kāpēc tā noticis, atbild ar aizbildināšanos, ka VID pārstāvju apgalvojumi bijuši vienīgi informatīva rakstura un pēc VID loģikas sanāk, ka tāpēc drīkstēja būt nepatiesi. Ja nodokļu maksātājs VID speciālistu teiktajam ticējis, tātad pats vainīgs. Tas, ka šāda attieksme rada problēmas nodokļu maksātājiem, valsts iestādi, protams, neuztrauc, tomēr derētu aizdomāties, ka šāda attieksme rada vēlēšanos minimizēt jebkādu saimniecisko darbību, lai pēc iespējas izvairītos no nepatīkamās komunikācijas ar iestādes darbiniekiem. Savukārt katras, pat niecīgas saimnieciskās darbības pārtraukšana nozīmē mazāk naudas valsts budžetā.
Izpratnes par to, ka loģiski būtu atbalstīt uzņēmējdarbību, pietrūkst arī ne vienai vien pašvaldībai, kas, domnīcas CERTUS pārstāvju vārdiem sakot, ieslīgušas «guļamrajonu mentalitātē» - rūpējas, lai to teritorijā cilvēki dzīvotu, nevis strādātu. Uzņēmumi bieži tiek uztverti nevis kā ieguvums, bet kā traucēklis ierastajai dzīvei.
Ja vien beidzot mainītos publiskā sektora attieksme, tērējamās naudas valsts budžetā varētu būt vairāk.