Nesen tādu ap prezidentu Zatleru starojošu jaunu cilvēku videokadri un foto atkal aplidoja masu saziņas līdzekļus, mudinot teju vai skaudīgi nodomāt: ak, laimīgie! Ja vien... neparaudzītos aiz kadra. Ja vien runa nebūtu par visaugstākajā varas līmenī izspēlētu šovu ar dažiem uz pirkstiem saskaitāmiem dalībniekiem, kuriem, uz Rīgas pili ataicinātiem, nebija cita uzdevuma, kā vien ar saviem smaidiem un pieklājības frāzēm darīt to, par ko komunisma cēlēju ērā gādāja uz katra stūra, proti, sēt un vairot optimismu.
Mūsu sabiedrībā gaišo noskaņu trūkums ir sevišķi akūts. Aizvadītajā mēnesī (maijā) bezdarbnieku pabalstos izmaksāti vairāk nekā astoņi miljoni latu, kurus un vēl daudzus klāt cilvēki tik labprāt būtu gribējuši nopelnīt ar darbu. Ar rokām, kājām, galvu, taču tas nevienam, izņemot viņus pašu, nebija vajadzīgs.
Šajā vasarā darba meklētāju tirgus papildināsies ar vairākiem desmitiem tūkstošu profesionālo skolu un augstskolu beidzēju. Kurp viņiem iet? Pieņemšanā pie Zatlera jauniešiem, kas pārstāvēja tos nedaudzos veiksminiekus, kuriem izdevies kļūt par brīvprātīgā darba kandidātiem, uzdāvināja makšķeres. Sak, ej un darbu meklē pats! Principā tas ir pareizi, vienīgi - uz kuru upi, ezeru vai jūru doties?
Vēstule, turklāt iniciatīvas, vēl ar nosaukumu Pieredze nākotnei, ko «makšķernieki», valsts amatpersonas un citi parakstīja Rīgas pilī, visticamāk, ir labi gribēta, taču kā lai vērtē ideju veicināt jauniešu pieņemšanu darbā bez algas? Cik nopietni ņemams ir kāda presē citēta absolventa sacītais, ka «spējīgam jaunietim strādāt par velti nav problēma»? Ja nu vienīgi vārdu «spējīgs» aizstātu ar tādiem variantiem kā turīgu vecāku jaunietis vai jaunietis bez studiju kredīta, jaunietis, kas pat ar pistoli pie deniņiem nedomās par ģimeni utt.
Un ir arī otrs aspekts. Nelolojot ilūzijas par darbaļaužu nodarbināšanas tradīcijām mūsu valstī, kur pat tā sauktajos treknajos gados pilnīgi neizzuda prakse paņemt darbinieku uz mācekļa laiku un pēc tam... paņemt nākamo, ir jautājums, kādu ietekmi uz darba devēju jūtīgo psihi atstās iespēja legāli nodarbināt bez algas? Pat gluži filozofiski - vai cilvēki jūt cieņu pret to, ko var dabūt par velti?
Interesanti ir arī ar personālu atlasi saistīto speciālistu izteikumi par brīvprātīgā darba iniciatīvu. Manāmas bažas, ka jauniešiem, aizejot uz darbavietu strādāt bez maksas vai ar ES stipendiju 120 latu apmērā, būs... grūti izkonkurēt tur jau strādājošos. Bet vai tad vajadzētu? Vai tiešām jaunajam daudzsološajam būtu jāiet uz kādu darba kolektīvu ar plēsonīgu kāri uzkurināt sacensību par vietu zem saules un kādam izsist ķeblīti zem kājām? Cik tas ir saprātīgi, humāni un vai neiedarbojas degradējoši uz pašu censoni? Varbūt loģiski būtu jaunajam speciālistam atbilstoši izglītībai, augot pieredzei, secīgi vai vismaz nezaudējot cilvēciskus vaibstus veidot karjeru?
Vēl nepatīkamākas asociācijas rada viedoklis, ka jaunākie esot darba devējam izdevīgāki, jo vieglāk bīdāmi, elastīgāki, citiem vārdiem sakot, paklausīgāki, kas tad, kad liek šaut, arī šauj... šaušanas pēc, nemērķējot, tukšu galvu. Nevar noliegt, ka uz šāda paukšķinātāju fona pat visneprasmīgākais vadītājs labi izskatās, taču mēs šos laikus jau reiz esam pārlaiduši. Tāda prakse mūsu valstī tika piekopta apmēram pirms divdesmit gadiem, kad reizē ar jukām daudzas vadošas, pusvadošas un vadošajiem paklausīgo pozīcijas ieņēma jauni cilvēki bez jebkādas pieredzes, vienīgi ar diplomu vai pat bez tā, tikai ar ambīcijām, angļu valodas prasmi un māku prezentēt. Kaut gan atskatīties pagātnē mums ļoti nepatīk, tomēr liekas, ka arī šis ir viens no iemesliem - blakus tīšai, savtīgai valsts izlaupīšanai un bezatbildīgam nesaimnieciskumam -, kāpēc mūsu ekonomikas kopīgā aina šobrīd ir tik bēdīga. Dažādu iemeslu dēļ gan profesionālisma noliegums tai laikā, gan trūkums.
...Bet, atgriežoties pie fotografēšanās kopā ar uzvalkotajiem kungiem un citiem, tas droši vien bija patīkami. Labi arī, ka ir mazliet sākts domāt par jauniem cilvēkiem, turklāt ne pēc populistiski naivās Šķēles modes: še tev, jaunieti, 1000 latu!... Tomēr ir par maz dažiem desmitiem cilvēku iedot makšķeri. Vēl taču vajag, kur to likt lietā.