Saskaņā ar meteorologu prognozēm brīvdienām, pavasara baudīšana ārpus telpām laikam nav gaidāma, attiecīgi varbūt atradīsies laiks ko palasīt... Ja nopietni, mūsu ārpolitikas veidotāji, kuri savu viedokli cenšas formulēt, izmantojot preses sniegto informāciju, analītisko dienestu un ekspertu ziņojumus un oficiālus dokumentus (tas nav pārmetums!), varētu laiku pa laikam pievērsties kaut kam tik «liriskam» kā daiļliteratūra vai tik «specifiskam» kā humanitārās zinātnes. Divi piemēri.
Spriežot par Latvijas prezidentūru ES, bieži tiek piesaukta ES Austrumu partnerība (samits notiks Rīgā maijā) - visnotaļ saprātīga programma. Jautājums tikai, kas veido mūsu priekšstatus par šiem partneriem un tiek izmantots politikas formulēšanā. It kā viss skaidrs - ir taču attiecīgo valstu ekonomikas statistika, likumdošanas procesu analīze utt. Bet varbūt dažkārt noder arī daiļliteratūra? Piemēram, ir tāds polis Andžejs Stasjuks, kurš ir ne tikai sasodīti labs rakstnieks, bet arī vērīgs Austrumeiropas apceļotājs. Un viņa eseju krājums Pa ceļam uz Babadagu vismaz man par mūsdienu Moldovu, Ukrainu (kā arī Balkāniem) pastāsta vairāk nekā šo valstu politiķi un Rietumu eksperti - gudrinieki. Ja īsi - Stasjuks šo reģionu no sirds mīl, respektīvi, tā nav poļa ironizēšana par «jaunākajiem brāļiem», tomēr, lasot viņu, rodas aizdomas, ka ES - ar labiem nodomiem, visticamākais - maigi sakot, pārvērtē gan savu kā struktūras pievilcību reģionā dzīvojošajiem ļaudīm, gan šo ļaužu atbilstību tam priekšstatam (labi - stereotipam), kādām jābūt mūsdienīga eiropieša vērtībām. Un dažādām tautām - ungāri versus ukraiņi, krievi versus moldāvi utt. - ir tik daudz smagu vārdu vienai par otru sakāmi, ka šo vēstures mantojumu nevajadzētu novērtēt par zemu. Nepārstāstīšu - ja izdodas, izlasiet (tulkota arī krieviski).
Pieļauju, ka esmu pieriebies ar biežām atsaucēm uz Krievijā iznākošajiem žurnāliem, tomēr tiem Latvijā, kuri tic, ka Krievijā liberāļu skaits ir lielāks par 1000, derētu internetā iepazīties ar, piemēram, žurnāla Novij mir šā gada pirmo numuru. Te jāpaskaidro, ka starp literāri publicistiskajiem t. s. biezajiem žurnāliem Krievijā Novij mir tradicionāli tiek uzskatīts par rietumniecisku. Nu, nu. Ja mūsdienu Krievijas liberāļi vienā mierā publicē pētījumu (?), kas cenšas pamatot, ka 1905. gada revolūciju Krievijā izraisījuši Japānas aģenti un nauda (ārējais ienaidnieks - cik ērti!), tad švaki ar tiem liberāļiem. Un kad ļaudis Rīgā aizkustināti klausās tādus «opozīcijas» Kremlim ekspertus kā Gļebs Pavlovskis, vērts palasīt, ko tas pats Pavlovskis raksta par ģeopolitiku Tetradji po konservatizmu šā gada pirmajā numurā.