Lielākā daļa upēs nārstojošo lašu ir izaudzēti zivju audzētavās un pēc tam palaisti dabā populācijas mākslīgai atražošanai. Savvaļas - dabīgo lašu daudzums saskaņā ar VVD rīcībā esošo informāciju nepārsniedz 12-14 procentu. Taču ļoti svarīgi būtu nodrošināt šo zivju dabīgu atražošanos, un tāpēc ir nepieciešams sargāt to resursus, Dienai norādīja VVD Zvejas kontroles departamenta direktors Felikss Klagišs. Lasim iznārstojot, pēc gadiem no viena zivju pāra atgriežas aptuveni no 40 līdz 60 jaunu lašu.
Kontroles nodrošināšanai jūrā un upēs lašu un taimiņu nārsta laikā šogad piešķirti papildu resursi - aptuveni 10 tūkstoši latu. Šie līdzekļi nepieciešami degvielas iegādei, papildu darba stundu un komandējumu apmaksai - nereti inspektoriem šajā laikā ir jāstrādā arī naktīs. Šogad pieņemti darbā arī deviņi jauni darbinieki jūras zvejas kontroles nodrošināšanai, pastāstīja F. Klagišs. Tāpat plānots, ka inspektori no Daugavpils, Madonas, Rēzeknes un Jelgavas dosies palīgā saviem kolēģiem pārējās reģionālajās vides pārvaldēs, lai veiktu kontroles pasākumus jūrā un lašupēs kā Gauja, Salaca, Venta. F. Klagišs atzīst, ka ik gadu pārkāpumus konstatē vienās un tajās pašās vietās. Taču papildus tradicionālajai tīklu likšanai un arī mūsdienās mazāk sastopamajai elektrozvejai inspektori arvien biežāk konstatē, ka cilvēki nodarbojas ar nelegālām zemūdens medībām, - nogalina zivis, izmantojot harpūnas, bet to dara, neievērojot noteikumus, un šos rīkus izmanto arī lašupēs, kur tas ir aizliegts. Saskaņā ar VVD informāciju par nelikumīgu lašu ieguvi var uzlikt naudas sodu līdz Ls 500 un vēl tikpat daudz par katru zivi var nākties maksāt, atlīdzinot nodarītos zaudējumus. Visbargāk var sodīt, ja nelikumīga zivju iegūšana veikta īpaši aizsargājamā dabas teritorijā - par to draud brīvības atņemšana. VVD inspektori 2012. gadā veica 9273 iekšējo ūdeņu kontroles reidus un par zvejas un makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem sastādīja protokolus un administratīvi sodīja 1168 personas, izņēma 6857 zvejas rīkus. Par konstatētajiem pārkāpumiem uzlikto naudas sodu apmērs bija Ls 72 645, bet par bioloģiskajiem resursiem nodarītajiem zaudējumiem aprēķinātā summa bija Ls 51 071, Dienai pastāstīja VVD pārstāve Inese Meiere.
Maluzvejnieku ķeršanā kā ik gadu iesaistīsies arī Latvijas Makšķernieku asociācija (LMA). Ap 20 organizācijas biedru, saskaņojot savu darbību ar VVD, plāno veikt upju apsekošanu lašu un taimiņu nārsta laikā, lai atklātu nelikumīgi ievietotos tīklus, tos ņemtu laukā un atbrīvotu tajos iekļuvušās zivis, pastāstīja LMA Mobilās grupas vadītājs Valērijs Morozs. Viņš secinājis, ka upēs ievietoto tīklu daudzums pēdējos gados nemazinās, taču to garums gan sarūk. V. Morozs uzskata, ka zivju skaits upēs samazinās, tāpēc viņš rīkojas, lai tās aizsargātu.