Diskusijā Zinātņu akadēmijā šonedēļ valodnieki vairījās no striktiem formulējumiem, vai latgaliešiem ir valoda vai dialekts, tikmēr sanākušie entuziasti pauda neapmierinātību ar to, ka valstī krievu valodai joprojām ir daudz vairāk iespēju un tiesību nekā latgaliešu. Reģionālās valodas statusu pieprasīja jau oktobrī Rēzeknē notikušās 2.Latgalistikas konferences delegāti.
Negaidīt uz hartu
Latvija joprojām nav ne parakstījusi, ne ratificējusi Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartu, un spēkā esošās likumdošanas ietvaros nav iespējams atrisināt jautājumu par reģionālās valodas statusa piešķiršanu latgaliešu valodai, atzīst Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Valsts valodas politikas nodaļas vadītāja Zaiga Sneibe: «Mēs piedāvājam izmantot iespējas, ko sniedz UNESCO konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Tas ir viens no ceļiem, ko gāja suiti un ko varētu izmantot arī latgalieši.» Biedrības Latgolys Studentu centrs pārstāvi Juri Viļumu šāds risinājumu neapmierina: «Atkal pierādījies, ka Latvijā nevaram panākt atbildību no valsts institūcijām un saprātīgu lēmumu pieņemšanu, jo IZM iesaka latgaliešu valodas jautājumu risināt ar UNESCO starpniecību. Pašreizējā Valodas likuma norma attiecībā uz latgaliešu valodu nestrādā.»
Saeimas deputāte profesore Ina Druviete brīdina, ka labie nodomi varētu tikt izmantoti citiem mērķiem: «Ir jānotur līdzsvars starp lokālo un nacionālo. Valodu konkurences apstākļos latviešu valodas pozīcijas var tikt vājinātas, situācija jau šobrīd ir kritiska, bet otra valodas standarta ieviešana visā valstī būtu pārāk revolucionārs variants, kas praksē nav ieviešams.»
Jādara pašiem
Viens no risinājumiem būtu darba grupas izveide - vai nu pašreizējā likuma normu izpildīšanas nodrošināšanai un uzraudzīšanai, vai arī likumā nepieciešamo izmaiņu sagatavošanai, uzskata J.Viļums: «Mēs, Latgalē vēl palikušie aktīvie latvieši, kas cenšamies privāti saglabāt, aizsargāt un attīstīt latgaliešu valodu, turpināsim meklēt risinājumus, jo valsts institūcijas pagaidām tādus nav spējušas rast.» Saeimas deputāte profesore Janīna Kursīte aicina latgaliešus būt aktīvākiem: «Tā vietā, lai nostātos pret pārējo Latviju aizvainotā stājā, ir jādara daudz vairāk. Piekrītu, ka latgaliešu valodai ir vieta abās Latgales augstskolās. Piekrītu, ka skolu programmās līdzās Annai Rancānei un Jānim Klīdzējam jābūt arī citiem Latgales autoriem, piemēram, Francim Trasunam. Varbūt varam pieprasīt ar latgaliešu rakstu valodu iepazīstināt skolēnus visā Latvijā, bet mēs nevaram gaidīt, ka ministre Tatjana Koķe šo priekšlikumu pati izstrādās un piedāvās.» J.Kursīte esot pamanījusi, ka «čiuļi» jeb pārējās Latvijas iedzīvotāji sākuši ar lielāku cieņu skatīties uz «čangaļiem» jeb latgaliešiem, un liels nopelns tajā ir Latgales iedzīvotāju panākumi pasākumos, piemēram, dziedošo ģimeņu šovā LNT, kur veiksmīgi piedalījās Igauņu un Eriņu ģimenes.