Latgalē lietas nenotiek tā, kā vajadzētu. Prom braucošie autobusi vēl arvien pārpildīti, bezdarbs dažuviet drīz pārsniegšot 100 procentus. Kaut kas steidzīgi jādara. Valdība reaģē un apstiprina Latgales glābšanas plānu.
Plāns dos graujošu triecienu nabadzībai un bezdarbam, jo atbilstoši 392. rindkopai tiks atvēlēti pāri 52 miljoniem naudiņas «teritorijas revitalizācijai», bet atbilstoši 1.5.3. uzdevumam noskaitīs 48 miljonus «austrumu specifikai». Daudzas ministrijas stieps savas palīdzīgās rokas, piemēram, Zemkopības ministrija izsniegs 26 miljonus eiro uzņēmējdarbības attīstīšanai. Kā rezultatīvais rādītājs šiem miljoniem norādīta 25 darba vietu radīšana. Rēķins vienkāršs - vienas darba vietas radīšanai izlietos aptuveni vienu miljonu eiro. Bagāta valsts - var atļauties. Konsultants domā, ka reklāmas nolūkos varētu 25 bezdarbniekiem izsniegt katram pa miljonam skaidrā naudā. Iedzimtais skopums teic priekšā, ka pietiktu katram arī ar pusmiljonu.
Daudz ko dos vēl arī citas ministrijas, tā ka kopīgais naudas daudzums nemaz īsti nav nosakāms. Jāveido Latgales banka, vai?
Novads atdzims arī garīgi un mentāli, jo Nelabais, mēģinot tikt skaidrībā ar jaunā plāna krustu šķērsu rakstības formātu, lauzīs kaklu un izkūpēs sēra tvaikos.
Tikai latgaliešiem - kā teicis Ostaps Benders, par to nospļauties.
- Kā nospļauties?!
- Elementāri. Ar siekalām.
Jo raugi - un to izlasām arī penterīgā Latgales glābšanas plāna lapās - viens tāds plāns jau tika «izvests» 2012.-2013. gadā. Aptuveni rēķinot, kādi 100 miljoni eiro tikuši atvēlēti, jūs jau zināt kam - uzņēmējdarbības kārtošanai, konsultācijām, ceļiem un tādā garā. Pat Sorosa tētiņš uzsauca 41 grantu kaut kādiem jaunu skolu pastāvēšanas modeļiem. Granti iztērēti, modeļi nav samodelējušies. Un labi vien ir. Tomēr vislabākais uzskaitījumā ir uzņemtās divas filmas, «lai mazinātu esošos stereotipus par Latgali un popularizētu tās pozitīvu potenciālu». Acīmredzot šo filmu un daudzu citu motivējošu apstākļu ietekmē aktivizējušies arī investori - 2012. gadā piesaistīts viens gabals un 2013. gadā atkal viens gabals. Viegli atcerēties.
Tātad plāns saplānots un tad atkal izplānots. Bezdarbam, depresijai un citiem Latgales baciļiem no tā, šķiet, ne silts, ne auksts.
Kā zināms, šis notika, kad Vides un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) priekšniekoja Edmunds Sprūdžs. Viņam visi pašvaldību vadītāji bija «šite, mobilajā telefonā». Un, kā jau valsts pārvaldē pieņemts, «viņš ir prom». Grūti teikt, kurā vietā pašvaldību vadītāji ir ministram Gerhardam, tomēr abu plānu daudzās līdzības vedina domāt, ka pēc pāris gadiem «viņš būs prom» un atkal jauns glābšanas plāns būs klāt. Zinot dāsni atvēlētos miljonus, uz palīgiem nebūs jāgaida.
Arī konsultants ierosina veselu virkni priekšlikumu, kuri noteikti pretendē uz būtisku lomu reģiona attīstībā un vispirms, protams, uz attiecīgu finansējumu. Šeit pieminēsim tikai vienu, pašu labāko un efektīgāko projektu, par kuru jau brīžam bailīgi iečukstējušies - kādas ministrijas pārcelšana uz Latgali, uz to pašu Dienā jau aprakstīto Vārkavas pagastu ar baismīgajiem bezdarba procentiem. Lasītāji varētu stimulēt Latgales attīstību, lūkojot uzminēt, kura ministrija tā būtu. Minēt drīkst vienu reizi.