Noteikti nevajag steigties, latus vajag uzglabāt. Tas ir saistīts ar zināmām izmaksām, bet tās nav salīdzināmas ar tām izmaksām, kas rastos, ja nu gadītos tāds melnais scenārijs, ka mums kaut kādu iemeslu dēļ ir jāatgriežas pie savas valūtas.
Cik liela ir iespēja, ka varētu realizēties tāds scenārijs, kura dēļ Latvijai atkal ir jāatgriežas pie lata?
Domāju, ka tāda iespējamība ir mazāka nekā iespējamība, ka šāds scenārijs nerealizēsies. Un tomēr šāda iespēja pastāv. Pastāv tādēļ, ka eirozonā ir iekšējie sistēmiskie riski. Savukārt šie riski ir saistīti ar eirozonas dalībvalstu nestabilo ekonomisko situāciju. Runa vispirms ir par banku sistēmu vienā lielā kopumā, dienvidvalstīs, ieskaitot Franciju, un arī citās valstīs, arī Lielbritānijā. Mēs redzam, ka arī Latvijā bankas ir ļoti, ļoti piesardzīgas ar kredītu izsniegšanu. Tāpēc arī lavīnveidīgi pieaug tā sauktie sms kredīti jeb ātrie - tas vēl vairāk sarežģī finanšu situāciju. Tās visas ir tādas pazīmes, kas liecina, ka vajadzētu būt uzmanīgiem.
Jūs izcēlāt ekonomisko aspektu, bet ir taču arī politiskais risks, kas saistīts ar politikas attiecības tendencēm eirozonas valstīs, vai ne?
Protams, šie finanšu un ekonomiskie riski var novest arī pie politiskām sekām. Runāsim atklāti - cik ilgi vācieši būs gatavi formāli it kā aizdot naudu, bet faktiski atmaksāt citu rēķinus? Jo vēlāk kredīti tik un tā tiek norakstīti. Tā tas pašreiz notiek ar Kipru, ar Grieķiju. Pilnīgi skaidrs, ka vismaz ievērojamu daļu kredītu tik un tā nāksies norakstīt. Pilnīgi nereāli, ka būtu iespēja kaut cik pārredzamā nākotnē šo naudu atgūt.
Savā tvītā jūs pieminējāt Vācijas vēlēšanas kā riska faktoru eiro nākotnei. Varbūt varat paturpināt savu domu laikraksta lasītājiem?
Nu, labāk jau būtu ar politiķiem parunāt. Politiķi ir optimistiskāki, uzskatot, ka visam tur vajadzētu būt kārtībā. Tomēr ir zināms, ka Vācijā pieaug eiro pretinieku popularitāte. Diez vai viņi uzvarēs šajās vēlēšanās, kas būs septembrī. Visdrīzāk uzvarēs pašreizējais politisko spēku salikums Vācijā. Tomēr eiroskeptiķu vai pat eiro pretinieku popularitātes pieaugumu jau var sākt vērtēt kā zināmu tendenci. Ja mēs skatāmies tālākā nākotnē, to ir jāvērtē kā risku eirozonai, jo ekonomiski spēcīgā Vācija tomēr ir vadošā eirozonas un Eiropas Savienības valsts.
Turklāt eiro pretinieku popularitātes pieaugums ir vērojams visā Eiropā...
Tieši tā, par dienvidvalstīm nemaz nerunājot! Tur pieaug drīzāk nevis eiroskepse, bet kaut kas, ko var nosaukt tikai stiprākos vārdos. To var nosaukt par naidu pret eirozonu un Eiropas Savienību. Tie, protams, visi ir riski. Ja nu vācieši beigu beigās teiks - kam mums tās visas klapatas un galvassāpes ir vajadzīgas? Un paņemsim Lielbritāniju - eirozonā viņi nekad nav bijuši, bet jau runā par izstāšanos no Eiropas Savienības. Es uzskatu, ka tas ir nopietni un kopējā situācija ir ļoti kritiska, lai neteiktu - skandaloza. Un tie paši Japānas izteikumi, kas kritizē Lielbritāniju un izsaka bažas par turienes politiskajās aprindās valdošajām diskusijām, par to, ka Lielbritānijai tā kā būtu laiks domāt par izstāšanos no Eiropas Savienības. Bet ko tas viss kopā nozīmē? Tas viss noved pie aizvien lielākas nenoteiktības ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē. Un tie ir tie riski.
Bet sakiet, kāda Āzijas valstij Japānai darīšana - ir Lielbritānija Eiropas Savienībā vai nav?
Japānai tas nepatīk. Jo viņi Lielbritāniju uzskata par savu tiltu jeb logu uz Eiropas Savienību. Tas nozīmē, ka nestabilitāte Eiropā ir kļuvusi par starptautisko diskusiju objektu, uzskatot to par vienu lielu risku.
Iespējams, ka pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām mēs ieraudzīsim jau pavisam citādāku Eiropas Parlamentu, kurā vairs nebūs klasiskā partiju dalījuma, bet divas lielas nometnes - federālisti un to pretinieki.
Tieši tā, tieši tā! Un pat Vācijas parlamentu minēju tikai kā piemēru. Būtu mēs mēli turējuši aiz zobiem un paskatītos, kas tur notiks, pirms runājam par latu iznīcināšanu! Ja mēs redzētu, ka tiek nodrošināta pašreizējā politiskā kursa stabilitāte Vācijā un eirozonā, tad varētu domāt, ko darīt tālāk. Tad varētu domāt, vai lati vairs vajadzīgi. Bet tagad nīcināt ārā latus, domājot, ka mēs stājamies iekšā eirozonā un tie mums vairāk nebūs vajadzīgi, laikā, kad ir tik daudz riska, tas ir pavisam nesaprātīgi.
Kāda jums pašam liekas ticamākā versija par situācijas attīstību eirozonā?
Prognozēt situāciju eirozonā pašreiz ir diezgan riskanti - tā nenoteiktība ir pārāk liela. Tuvākajā nākotnē, protams, - vēlēšanas Vācijā vēl var prognozēt. Merkele saglabās savas pozīcijas, un centriski labēja valdība arī turpmāk būs pie varas Vācijā. Bet nākotne Eiropā un eirozonā ir atkarīga no daudzām konkrētām lietām. Lielbritānijas faktors. Grieķija, Spānija, problēmas turpina padziļināties Itālijā un Francijā - tas viss radīs lielāku spriedzi valstu starpā. Ziemeļvalstis no vienas puses, dienvidvalstis no otras puses, no trešās puses Vācija, kas ir pa vidu, un vēl Lielbritānija. Šīs pretrunas var eskalēties vēl vairāk un līdz ar to arī riski. Kas to var pateikt, kas notiks? Tā jau ir tā lielākā problēma, ka nekādas skaidrības nav un neviens nevar neko droši prognozēt. Ja mēs sekojam līdzi finanšu, ekonomikas, politikas ekspertiem starptautiskā līmenī, neviens necik drošas prognozes neizsaka. Runā par pieļāvumiem, versijām, variantiem un tamlīdzīgi.
Kā eiro ieviešana ietekmēs Latvijas ekonomiku?
Es domāju, ka drīzāk neitrāli. Īpašas ietekmes nebūs. Ja mēs salīdzinām Latviju ar Igauniju, kas jau ieviesa eiro, es neredzu īpašas papildu priekšrocības ne vienai, ne otrai pusei. Mēs Latvijā vispār pārāk lielu svaru un uzmanību pievēršam valūtai. Bet svarīga jau ir pati vērtība, nevis tās surogāts, ekvivalents. Un pati vērtība ir kvalitatīva prece ar augstu pievienotu vērtību un kvalitatīvs pakalpojums, tas ir svarīgākais. Nauda var labākajā gadījumā kaut ko īslaicīgi ietekmēt.
Vai var teikt, ka ir vienalga - eiro tiek vai netiek ieviests?
Jā, mana pozīcija vienmēr ir bijusi, ka tas nav tik nozīmīgs faktors. Un eiro var ieviest arī pēc pieciem vai desmit gadiem, un viss būs kārtībā. Jānogaida ar pievienošanos eirozonai, līdz tiks būtiski samazināti visi šie riski, par ko es runāju. Tāda ir Čehijas pozīcija, tāda ir arī Polijas pozīcija. Valdība izlēma citādi, un tā ir viņu atbildība. Tas acīmredzot notiks. Tāpēc būtu prātīgi vismaz atstāt kādu rezerves variantu, neiznīcinot latus. Bet arī tas nenotiek. Un tas man rada pavisam lielu neizpratni - ko tie cilvēki tur domā? Vai viņi vispār līdz galam saprot apkārtējo situāciju Eiropā?