sk. 3600 ha no tās pieder īpašniekam Džonam Vaitam, kurš dzīvo Īrijā. Saimniecībā ir 17 pastāvīgu darbvietu (uz vienu strādājošo 247 ha). Ja par lauksaimniecības nākotnes modeli un orientieri ņemsim SIA _Tand UKRI_ latifundiju, tad Latvijā būs 441 saimniecība jeb viena saimniecība katrā pagastā, kopā nodarbinot 7497 pastāvīgos strādniekus jeb 0,7% no darbspējīgajiem valstī. Lopkopība, piena ražošana kā «nerentablas» nozares būs likvidētas. Cerībā uz neprognozējamu eksportu audzēs graudaugus un rapsi. Līdz laikam, kad industriālais biznesmenis nostiprināsies citur, kur var cerēt uz lielāku peļņu, bet Latvijā esošo latifundiju izdevīgi pārdos Dienvidkorejas, Japānas, Ķīnas vai Krievijas fermeriem.
Industriālais lauksaimnieciskais lielražošanas bizness, salīdzinot ar spekulatīvo uzpirkšanas un tālākpārdošanas vai banku biznesu, rada materiālas vērtības un no tāda redzes viedokļa vērtējams pozitīvi. Taču pēc būtības tas ir sociāli nelielas, bieži vien parazītiskas, saimnieciski nevajadzīgas šķiras bizness. Tautas vairākumam tas ir ceļš bez perspektīvas.
Lauksaimniecības kā dzīvesveida saimniekošana neizslēdz biznesu, bet reizē ir atbildīga par videi un sabiedrībai draudzīgu saimniekošanu, ir garīgās un materiālās pasaules uzskatu apvienojums. Zemnieka ģimenes mājoklis - lauku sēta - ir vide, kur uzplaukst patriotisms, izaug mīlestība un atbildība pret savu zemi, tautu un valsti. Industriālās lauksaimniecības biznesa noslieces pārstāvju darbībā un izteikumos ne ko tādu pamanīt nevar.
Andrejs Lucāns