Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā šajās dienās notiek ikgadējā starptautiskā izstāde Transports un loģistika. Tajā piedalījās arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība), va/s Latvijas dzelzceļš valdes loceklis Ēriks Šmuksts un citi loģistikas nozares uzņēmumu pārstāvji. Dienaskārtībā šogad īpašu vietu ieņēma arī dažādas tikšanās ar Ķīnas pārstāvjiem, tomēr arī Lietuva nesnauda - izstādē kaimiņvalsts dzelzceļa stendā iespaidīgu šovu sniedza trīs izskatīgas vijolnieces, arī biznesa sarunās ar ķīniešiem lietuvieši mēģināja būt tikpat pamanāmi. Kā Dienai norādīja Lietuvas Dzelzceļa pārstāvji, tad pirmie sadarbības protokoli jau esot parakstīti. Tajā pašā laikā Latvijas amatpersonas mierina - šādiem protokoliem neesot izšķirošas nozīmes.
Ķīna atvēzējas
Ķīnas un Baltkrievijas sadarbība uzplaukusi līdz tik eiforiskai stadijai, ka nākotnē Baltkrievijā tiek plānots izveidot īpašu ciematu, kurā varētu apmesties apmēram 200 000 ķīniešu. Mūsu kaimiņi tajā saskata milzu potenciālu rūpniecības attīstībai. Tagad Baltkrievijā tiek būvēts Ķīnas-Baltkrievijas industriālais parks Lielais akmens. Pašreizējā posmā tiks tērēti apmēram 150 miljoni eiro, tomēr kopējo projekta summu varētu nosaukt pat par astronomisku - astoņi miljardi eiro.
Kaut gan darbs pie vērienīgā projekta sākās 2010. gadā, lielākos apgriezienus tas sāk uzņemt tieši šogad. Pavasarī Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins bija atbraucis uz Baltkrieviju, lai tiktos ar tās prezidentu Aleksandru Lukašenko, pagājušajā mēnesī A. Lukašenko tādā pašā nolūkā devās uz Ķīnu. «Šīs tikšanās projektam deva jaunu impulsu. Darbs ir iesācies,» teic Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Mārtiņš Virsis.
Lielais akmens darbosies pēc līdzīgas sistēmas kā speciālās ekonomiskās zonas Latvijā, proti, uzņēmumiem, kas savu darbību parkā atvērs, tiks piemēroti ievērojami atvieglojumi. Tiks ieviesta tā sauktā atbalsta formula «10+10». Tā paredz, ka uzņēmums, sākot no reģistrācijas brīža Lielajā akmenī, pirmos desmit gadus būs atbrīvots no visiem korporatīvajiem nodokļiem, bet vēl nākamos desmit uz šiem uzņēmumiem nodokļu slogs tiks attiecināts tikai 50% apmērā. Formula attieksies uz uzņēmuma peļņas, nekustamā īpašuma un muitas nodokli.
Zīda ceļš Eiropā
Zīda ceļa stratēģiskās valstis ir Ķīna, Krievija, Kazahstāna, Baltkrievija, un kā nākamais posms šajā ceļā iecerēta Eiropa. Lielais akmens varētu pavērt iespējas Latvijas dzelzceļam iesaistīties kravu plūsmas apkalpošanā. Tā kā Baltkrievijai nav izejas pie Baltijas jūras, baltkrievi kopā ar ķīniešiem mestos uz vienu roku, to meklējot. Tiesa gan, nav daudz alternatīvu - vai nu Latvijas, vai Lietuvas Klaipēdas osta.
Latvija tikmēr apzina jebkuras iespējas sadarbībai ar tālo Āzijas valsti, un varbūt tieši Zīda ceļš beidzot atdzīvinātu patlaban tik vienveidīgo kravu sortimentu, kas tiek pārvadāts pa Latvijas dzelzceļa sliedēm. Pašlaik par izredzēm, kam paveiksies vairāk - Klaipēdas vai Latvijas ostām, tiek runāts diezgan nekonkrēti. Pirmkārt, Klaipēda Minskai atrodas nedaudz tuvāk par Rīgu. Tas it kā būtu sīkums, tomēr ir daļa no fona, kas ķīniešu acīs Lietuvu padara pievilcīgu. Arī fakts, ka Klaipēdas osta pieder valstij, sarunu procesu padara krietni raitāku, jo nav jāveic lieki soļi, lai plānus saskaņotu, piemēram, ar pašvaldību. Turklāt Lietuvai atšķirībā no Latvijas katrā Zīda ceļa stratēģiskajā valstī strādā transporta atašeji.
Taču tai ir arī savi mīnusi. Piemēram, Latvijai ir tiešais dzelzceļa savienojums ar Krieviju, kamēr lietuvieši kravas var pārkraut tikai caur Baltkrieviju. Kā Dienai stāsta A. Matīss, tad Klaipēdas osta ir samērā ierobežota. Rīgas un Ventspils ostās brīvas vietas esot krietni vairāk. Tagad svarīgākais jautājums - vai Latvija spēs piedāvāt izdevīgus tarifus? «Jāsaprot tas, ka starp Ķīnu un Baltkrieviju ir tikai viena - Kazahstānas un Ķīnas - robeža, līdz ar to preces šeit var nonākt daudz ātrāk un ar daudz mazākiem tehniskajiem ierobežojumiem, nekā tas notiek citviet. Baltkrievija var apgādāt gan Rietumeiropu, gan Ziemeļeiropu. Protams, mūsu interesēs ir, lai šīs piegādes Ziemeļeiropai notiktu caur Latviju,» teic ministrs.
Saistībā ar Zīda ceļu Lietuvai jau ir konkrēti sadarbības līgumi. Lietuvas dzelzceļa vadītājs Stasis Dailidka Dienai nemaz neslēpj, ka kļūt par šīs ķēdes sastāvdaļu valstij būtu ļoti svarīgi. «Esmu pārliecināts, ka par to domājam ne mēs vien. Tā mums būtu liela uzvara, bet, lai līdz tai tiktu, priekšā vēl ir milzīgs darbs, piemēram, jāievieš dažādi tehnoloģiskie risinājumi un, protams, jāiegulda arī pamatīgas un dažāda veida investīcijas. Zīda ceļš ir tā vērts, jo tas paver milzīgu tirgu un milzīgu pieprasījumu,» atklāj S. Dailidka. Cīņu ar Latviju viņš gan neizceļ kā būtiskāko. «Tikpat labi var piesaukt arī Sanktpēterburgu, Somiju vai Ukrainu, jo virzieni ir dažādi. Viss atkarīgs no tā, kurš labāk spēs noorganizēt šo loģistikas ķēdi,» viņš skaidro.
Brauks uz Latviju
Vizītes laikā A. Matīss tikās gan ar Ķīnas Dzelzceļa inženiergrupas CRCC pārstāvjiem, gan ar Ķīnas vēstnieku Baltkrievijā Ciu Ciminu. Kā zināms, Ķīnas uzņēmēji pat izceļas ar to, ka cieši sadarbojas un konsultējas ar vēstniecību. C. Ciminam daļa informācijas par Latvijas loģistikas iespējām bija jaunums. «Viņi bija dzirdējuši, bet līdz šim nebija zinājuši, ka šādas sadarbības iespējas pastāv. Protams, lietuvieši šeit ir ļoti aktīvi, viņi vēstniecībā bija viesojušies vairākkārt. Uzaicinājām vēstnieku un viņa kolēģus uz Latviju, lai viņi iepazītos ar tām iespējām, ko varam sniegt mēs,» atklāj ministrs.
Uz Latviju grasās doties arī inženiergrupa CRCC. Viens no tās vadītājiem Čžens Vejs Dienai atzīst, ka pašreizējā Ķīnas politika ir virzīta uz jaunu tirgu iekarošanu visā pasaulē. Viņš nemaz neslēpa, ka uzņēmums interesējas arī par Latviju: «Mēs vēlētos būt daļa no Latvijas infrastruktūras, palīdzēt tai attīstīties. Tas mums būtu liels gods un gandarījums.»
Runājot par nākotnes plāniem, Čžens Vejs norāda, ka uzņēmums jau tuvākajā laikā ir gatavs tikties ar Latvijas dzelzceļa vadību, lai «saprastu, kā lietas virzīsies tālāk un kā mūsu uzņēmums varētu īstenot savu potenciālu». Zināms, ka CRCC ir izrādījis interesi gan par dzelzceļa elektrifikāciju, gan par projektu Rail Baltica.
Uz jautājumu, kurai valstij - Lietuvai vai Latvijai - uzņēmuma skatījumā ir lielāks potenciāls sadarbībai, Č. Vejs atbild negribīgi: «Mums vispirms uz šīm valstīm ir jāaizbrauc un jāizpēta vietējie tirgus apstākļi. Tas nav tā, ka tagad kaut kas būtu iegrožots laikā un mums steidzami būtu jāpieņem kāds lēmums. Mēs vēlamies attīstīties, un, ja redzēsim tur tādas iespējas, tad, protams, to darīsim.»