Valodu mācību centra mācību pārzine Gunita Borzova ziņo, ka pēdējā pusotra gada laikā interese par vācu valodas apgūšanu pieaugusi vidēji par 5-10% un kursu apmeklētāji lielākoties ir strādājošie bez valodas priekšzināšanām, kuriem valoda nepieciešama pašreizējā darbā vai kuri tiešām apsver iespēju par darbu Vācijā.
Rezerves plāns
Juriste Edīte Dienai stāsta, ka viņas darba devēja investori vācieši vasarā piedāvājuši strādāt Vācijā, ja vien jaunā sieviete minimālā līmenī apgūs valodu. «Ja šis piedāvājums joprojām būs spēkā, to izmantošu, jo man ir sāpīgi domāt, ka nevaru atļauties kaut reizi gadā bērnus aizvest uz kino vai teātri. Nesen pēc ilgiem laikiem bijām uz cirka izrādi, un arī tikai tāpēc, ka biļetes uzdāvināja,» sarūgtināti saka Edīte.
Raitis Kravalis, inženieris, kurš strādā labi atalgotā darbā celtniecībā, stāsta, ka ir vienīgais ģimenē, kurš nerunā vāciski. Gan sieva, gan bērni apguvuši šo valodu, Raita sieva kādu laiku strādājusi Vācijā, ģimene tur viesojusies pie draugiem. Raitis vācu valodas zināšanas sauc par otro variantu situācijā, kad valsts politikas dēļ kārtējo reizi tiks skarts viņa ģimenes budžets. Raitis saka: «Ja vēl kaut ko nogriezīs, mēs brauksim projām!» Nedrošībā par savas ģimenes nākotni viņš šādu variantu sācis apdomāt jau pirms gada, taču, kamēr Latvijā varēs nopelnīt tikpat, cik iespējams Vācijā, pagaidām viņš paliks dzimtenē.
Mediķus apmāca īpaši
Gētes institūtā, kurā uz vācu valodas kursiem pašreiz jāgaida rindā, divās speciāli organizētās grupās vācu valodu apgūst medicīnas darbinieki. Šī ir viena no profesijām, kuras trūkumu Vācijā izjūt akūti, tāpēc Latvijā intensīvi sākta ārstu un medicīnas māsu vervēšana. Personālatlases kompānijas Partner in Care pārstāvji atklāj, ka tuvāko piecu gadu laikā trūks vismaz 10 000 šīs profesijas pārstāvju un interesentiem no Latvijas pat nav vajadzīgas vācu valodas zināšanas, lai dotos strādāt uz Vāciju. Darba devēji pretendentus ir gatavi apmācīt uz vietas, apmaksājot valodas kursus.
Pietiek ar minimumu
Dace Blūma, zaudējusi darbu tieslietu sistēmā, pirms pusgada devās strādāt uz Vāciju, valodu zinot tikai pamatskolas līmenī. Tas netraucēja sākt darbu pansionātā par veco ļaužu aprūpētāju. «Kontaktējoties ar cilvēkiem, klausījos, kā viņi runā, pierakstīju vārdiņus, vakarā meklēju to nozīmi, mācījos izrunu. Ko nesapratu, pārprasīju,» stāsta jaunā sieviete, kas dažu mēnešu laikā valodu apguva tādā līmenī, lai saņemtu uzaicinājumu strādāt auto tirdzniecības firmas birojā. Tomēr darba devējs nosūtījis Daci uz vācu valodas kursiem, apmaksājot valodas pirmā līmeņa apgūšanu.
Daces pieredze liecina, ka arī bez īpašām valodas zināšanām darbu atrast var, protams, mazkvalificētu un zemāk atalgotu. «Pārliecinājos - ja grib kaut ko apgūt, visu var iespēt, un valodu vislabāk mācīties, kontaktējoties ar cilvēkiem,» atzīst Dace, kura patlaban dzīvo Ķelnē. Viņasprāt, pamati, ko ieliek skolā vai kursos, protams, jāzina, taču tas, ko iemāca kursos, ir viens, bet tas, kā cilvēki runā ikdienā sadzīvē, - pavisam kas cits.
Antra Pūpēde, Nodarbinātības valsts aģentūras EURES projektu vadītāja, informē, ka sezonas darbiem varbūt arī nebūs augstas prasības attiecībā uz valodu. Tomēr Vācijā lielāks pieprasījums ir nevis pēc palīgstrādniekiem un vienkāršo darbu veicējiem, bet gan pēc kvalificētiem darbiniekiem ar specifiskām tehniskajām zināšanām, attiecīgi - labām vācu vai angļu valodas zināšanām.