Lai gan Eirovīziju dēvē par dziesmu konkursu, patiesībā tas ir teatralizētu priekšnesumu konkurss - iespējams, Ivara Makstnieka un Rolanda Ūdra kompozīcija Beautiful Song bija viena no labākajām pirmajā pusfinālā, taču tās pasniegšanas veids izrādījās ļoti neveiksmīgs.
Kopumā Anmary priekšnesumu būtu grūti nosaukt par pārliecinošu. Režisores Daces Pūces veidotais triju minūšu iestudējums uz lielās skatuves izskatījās jēls un nesagatavots. Pati režisore konkursa laikā atradās nevis Baku, bet Rīgā un īsi pirms pusfināla tiešraides sākuma LTV1 ēterā mēģināja paskaidrot, ka Anmary numurs bijis iecerēts kā «sadzīviska ainiņa, meiteņu tusiņš, kas izvēršas par spīdošu uzvaru kādā konkursā, - šo stāstu bija iecerēts izstāstīt caur dejošanu un kustībām».
Vērojot tiešraidi, nebija sajūtas, ka Anmary, stājoties milzīgas televīzijas auditorijas priekšā, būtu pilnīgi pārliecināta, ka uz skatuves notiekošais ir apzināti un atbildīgi veidots priekšnesums. Grūti iedomāties pantomīmu un kustības, kas būtu neveiklākas par tām, ko latviešu dziedātājai un viņas fona vokālistēm iestudējusi horeogrāfe Santa Grīnfelde. Lāča pakalpojumu diezgan talantīgajai estrādes vokālistei Anmary sniedza ne tikai režija un horeogrāfija, bet arī modes mākslinieces Indras Salcevičas veidotais tērps, kas padarīja dziedātāju vecāku un apaļīgāku, nekā viņa patiesībā ir. Dažas dienas pirms konkursa plašu publicitāti guvušais kostīms izskatījās, kā vakarkleitu nomas salonā pēdējā brīdī paķerts, jo nekas cits tur vairs nebija palicis. Savukārt pārējās dziedātājas pirmajā pusfinālā pārsvarā bija izvēlējušās agresīvu seksuālo zvēriņu tēlu - un nodrošināja sev vietu finālā (rumāniete, grieķiete un kipriete). Cita mentalitāte nozīmē pavisam citu uzstāšanās dinamiku un ritmu - par muzikālo kvalitāti šoreiz nestrīdēsimies.
Anmary priekšnesums bija arī emocionāli vārgs. Tas enerģētiskais «signāls», ko viņa sūtīja miljoniem skatītāju, bija pavājš - ar vienu gaisa skūpstu bija par maz. Nebija jūtama dziedātājas absolūtā pārliecība par saviem spēkiem, lai gan viņa mēģināja paspilgtināt sniegumu ar vokālajām mežģīnēm. Problēma ir arī tā, ka pašai Anmary nav sava tēla mūzikā, nav savas identitātes. Pat pašu mājās mēs īsti nesaprotam, kas viņa tāda ir, ko viņa dzied, kam un par ko. Vai kāds zina kaut vienu Anmary dziesmu? Mākslinieces tēls Eirovīzijai tika veidots no nulles, taču uztaisīt viņai kvalitatīvu priekšnesumu Latvijas Eirovīzijas radošajai komandai tā arī neizdevās.
Par mierinājuma balvu Anmary var uzskatīt Eirovīzijas profesionāļa krievu dziedātāja Filipa Kirkorova tviterī ierakstīto atziņu, ka viņa personiskajā desmitniekā pēc pirmā pusfināla noskatīšanās atradās vieta arī Latvijas dziesmai. Vispār jau ir diezgan grūti atrast atbildi uz jautājumu, kāpēc citas valstis jau gadiem ilgi konsekventi nebalso par Latviju. Vai tas ir saistīts ar kādu ģeopolitisku sazvērestību? Kāpēc Prāta vētrai 2000. gadā izdevās ieņemt 3. vietu? Kas palīdzēja uzvarēt Marijai Naumovai divus gadus vēlāk? Kas bija Valtera un Kažas slepenais ierocis, kas 2005. gadā viņiem ļāva iegūt 5. vietu? Pēc tam bija vērojams diezgan dramatisks kritiens, un Eiropa zaudēja interesi par Latviju. Šovakar Baku notiks otrais pusfināls, sestdien, 26. maijā, par uzvaru cīnīsies 26 dziesmas.