Franču dueta (Žans Benuā-Dunkels un Nikolā Godēns) muzikālais rokraksts jau ar pirmajiem albumiem kļuvis par firmas zīmi, kas visiem līdzīgas mūzikas veidotājiem tūliņ uz muguras trekniem burtiem uzkrāsos uzrakstu _Air_ atdarinātājs, kaut varbūt viņš nemaz tajā neatzīsies, apgalvojot (un, iespējams, pat nemelojot), ka gluži vienkārši sakritis pasaules skatījums un muzikālais ekipējums. Runājot tieši par ekipējumu, _Air_ mūzikai kopš pirmsākumiem ticis piekabināts apzīmējums «elektronika», bet atšķirībā no daudziem citiem elektroniķiem viņi gan studijā, gan koncertos lieto pamatīgu dzīvo - pārsvarā antīku - instrumentu arsenālu. Turklāt viņi vienmēr ir izcili to izvēles meistari, atrodot, kurš skaņdarbos būs īstais brīdis, lai mazliet uzspiestu pa _Wurlitzer_ ērģeļu vai klavieru taustiņiem, iepūstu primitīvajā melodikā un akadēmiskajā flautā vai saksofonā un uzsistu pa ksilofona kauliņiem. Zem tā visa dzirdama basģitāra, un koncertā Rīgā pērn bija redzams, ka patiesībā uz tās viss balstās, un citādi tik harmoniskajā duetā tomēr ir līderis, un tas ir basu spēlējošais Nikolā. Par spīti apokaliptiskajam (kad gan viņi tādi nav bijuši?) ievadam, otrais gabals, ko varētu dēvēt par tituldziesmu, ir mīlestības apdziedājums, kurā nav neviena cita vārda kā «_love_», vēl nedaudz vēlāk _Air_ aicina visus kļūt par bitēm - un ne jau tādēļ, lai čakli strādātu. Tāpēc, ka tās ir brīvas.
Kaut lielā daļā gabalu skan vokāli, kas šoreiz pieder tikai abiem Air mūziķiem, un nav nevienas pieaicinātās balss (vienīgais viesmūziķis albumā, tāpat kā Rīgas koncertā, ir bundzinieks Džojs Varonkers), roka neceļas tos dēvēt par dziesmām, bet par skaņdarbiem. Jo vokāls viņu mūzikā parādījās kā papildfunkcija otrajā albumā Moon Safari, kad ar debiju, gandrīz simtprocentīgi instrumentālo Premieres Symptomes, viņi bija savu neizdzēšamo līniju uz pasaules mūzikas kartes jau ievilkuši. Vispirms gan pasaule iepazina Moon Safari un tikai pēc tam debiju, drīz pēc cita karsta franču importa dueta Daft Punk iepazīšanas nespējot valdīt saviļņojumu par jauno brīnumu, kas pēkšņi sācis skanēt no Francijas puses.
Šoreiz Air ierakstījis albumu pats savā studijā un bez Radiohead producenta Naidžela Godriča virsvadības, kas, šķiet, padarījis viņus brīvākus. Iespējams, arī idejiski izplūdušākus, bet Air gadījumā tas vērtējams kā pluss, jo viņu mūzikas varā nonākušais nemeklē konkrētus āķus, bet iesēžas svaigā gaisa mākonī un klausās, apreibis no šīm muzikālajām narkotikām. 8.decembrī atkal gaidāmais koncerts Sapņu fabrikā būs pierādījums tam, ka viņi to visu spēj panākt arī dzīvajā.#
CD
Air. Love 2
Aircheology/EMI
Koncerts
Sapņu fabrikā Rīgā 8.XII plkst. 20.30
Biļetes Biļešu servisa kasēs un Statoil