Asociācijas mērķis ir pašiem profesionāli aizstāvēt 21 reģionālā attīstības centra intereses - vispirms jau Eiropas Savienības fondu apguvē. Visu pašvaldību intereses tagad pārstāv Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), kura likumā ir noteikta kā oficiālais partneris sarunās ar valdību.
LPS Novadu apvienības vadītājs, Auces novada priekšsēdis Gints Kaminskis (ZZS), kurš pārstāv pārējo 89 novadu grupu, nedomā, ka jaunās asociācijas veidošana varētu izraisīt pašvaldību šķelšanos. «Tā tas nedrīkstētu būt. Man gribētos, lai tas ir signāls valdībai un jaunajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, ka valsts politikai ir jābūt ar vienādu attieksmi pret visām pašvaldībām, jo visās dzīvo cilvēki,» sacīja G. Kaminskis. Viņš uzsvēra, ka atšķirīgā pieeja ES fondu pieejamībā neveicina līdzsvarotu attīstību, jo visām pašvaldībām nav vienādas iespējas piesaistīt uzņēmējus.
Atšķirībā no Lielo pilsētu asociācijas, 21 viena novada dibinātā organizācija būs Latvijas Pašvaldību savienības sastāvā. LPS ir iespējams veidot atsevišķas pašvaldību grupas, kādās jau apvienojušās pierobežas, piejūras, Sēlijas pašvaldības. «Ir jautājumi, kas ir svarīgi tikai lielajiem attīstības centriem. Latvijas Pašvaldību savienība nevar aizstāvēt vienas atsevišķas grupas intereses, jo pārstāv visas pašvaldības,» skaidroja I. Bērziņa. Reģionālie attīstības centri ir tie novadi, kuri izvietoti ap bijušajām rajonu centru pilsētām, kā arī Līvāni, Smiltene un Sigulda. Nacionālajā attīstības plānā paredzēta attīstību orientēt uz modeli «21 plus deviņas lielās pilsētas».
Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) bija tiešāks, atgādinot, ka doma par savas apvienības veidošanu jau bijusi pērn, taču tad Latvijas Pašvaldību savienība solījusi atbalstu lielajiem novadiem. «Ir pagājis gads, bet Eiropas Savienības fondu sadalījumā tas nekādā veidā neatspoguļojas. Pašvaldību savienība mēģina izlavierēt starp visu interesēm. Bez profesionālas pieejas savu interešu aizstāvība nav iespējama,» sacīja V. A. Krauklis. Viņš norādīja, ka pašiem ir jāalgo cilvēki, kuri seko līdzi valdībā un Saeimā notiekošajiem, jo pašvaldību vadītāji ir ļoti aizņemti un viņiem nav laika izlasīt milzum daudzos dokumentus. Līdzīgi darbojas Lielo pilsētu asociācija, kas pati veic likumu un valdības noteikumu monitoringu.
LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis, kuru lielie novadi bija informējuši par savu ieceri, arī tagad piedāvā tiem LPS infrastruktūru un citas iespējas. Viņš ar izpratni vērtē šīs novadu grupas vēlmi ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) atsevišķi runāt par ES fondu sadali, tāpat kā ar ministriju patstāvīgi tiekas lielās pilsētas. A. Jaunsleinis nekā dramatiska jaunās asociācijas veidošanā nesaskata.
Aizejošais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (NA), kuru nomainīs viņa partijas biedrs Kaspars Gerhards, uz vaicāto, vai viņš lielo novadu apvienošanos uztver kā signālu, atbildēja: «Pilnīgi piekrītu, ka attiecībā uz dzīves kvalitāti attieksmei pret visām pašvaldībām ir jābūt vienādai. Taču VARAM jau ir mainījusi attieksmi.» Ministrs, kurš drīz atstās amatu, uzsvēra, ka tikai mazajiem novadiem būs atsevišķa programma, kurā 37 miljoni eiro paredzēti, lai pašvaldībās varētu izveidot infrastruktūru uzņēmējdarbības attīstībai. Šiem novadiem būs pieejamas vēl vairākas programmas, kas sākotnēji tiem nebija plānotas.
R. Naudiņš reģionālos attīstības centrus uzlūko kā vietu, kur var būvēt sporta halles, koncertzāles un citus infrastruktūras objektus, izvietot valsts pārvaldes iestādes, bet atbalsts uzņēmējdarbības veicināšanai esot jāsniedz ikvienai teritorijai. Apmeklējot pašvaldības, viņš redzējis, ka arī mazos novados ir sekmīgi eksporta uzņēmumi. Uz vaicāto, kas būtu jādara, lai šajās teritorijās atgrieztos arī cilvēki, R. Naudiņš atbildēja: «Ir vajadzīgs jumts virs galvas.» Pašvaldībām ir jādod iespēja ne tikai celt sociālās mājas, bet arī būvēt dzīvojamās ēkas, kurās varētu izīrēt dzīvokļus ar tiesībām tos izpirkt cilvēkiem, kas vēlas atgriezties no ārzemēm, uzskata R. Naudiņš.