Argentīnas prezidente Kristina Fernandesa de Kirhnere otrdien izdevusi rīkojumu, kas nosaka, ka ikvienam kuģim, kas no šīs valsts ostām gatavosies doties uz Folklendām, būs nepieciešama varasiestāžu atļauja. Šāds noteikums izdots, jo Argentīna nevēlas, lai Lielbritānijas kompānijas meklētu naftas atradnes Folklendu salu teritoriālajos ūdeņos. Zinātnieki uzskata, ka to gultnē atrodas aptuveni 60 miljoni barelu jēlnaftas.
Paredzēts, ka tuvākajās dienās Folklendās ieradīsies britu kompānijas Desire Petroleum urbējtornis Ocean Guardian, lai sāktu meklēšanas darbus. Argentīna draudējusi pielietot «adekvātus mērus», lai to nepieļautu. Desire Petrolium jau paziņojusi, ka negrasās lūgt Argentīnas atļauju ieiešanai Folklendu salu ūdeņos, informē BBC.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Devids Milibands paziņojis, ka viņa valsts veiktā naftas atradņu meklēšana strīdīgajā teritorijā ir «pilnībā saskaņota ar starptautiskajiem likumiem». Bet G.Brauns ceturtdien sacīja, ka viņa valdība ir veikusi visu nepieciešamo, lai būtu pārliecināta, ka Folklendu salas ir pilnībā aizsargātas. Viņa izteikumiem ir pamats, jo salās kaujas gatavībā atrodas aptuveni tūkstotis sauszemes spēku kareivju un 300 jūras spēku karavīru, Folklendu piekrastē pietauvots iznīcinātājkuģis HMS York un karaspēka rīcībā ir arī četras Typhoon tipa reaktīvās lidmašīnas, raksta The Times.
Strīds starp Argentīnu un Lielbritāniju par Folklendu salām ir gandrīz divsimt gadu vecs. 1833.gadā Lielbritānija ar spēku pārņēma kontroli tajās, bet konflikta karstākais punkts tika sasniegts 1982.gadā, kad Folklendās iebruka Argentīnas armija. Desmit nedēļu ilgā karā, kurā dzīvību zaudēja 649 argentīniešu un 255 britu karavīri, uzvaru guva Lielbritānija. Tomēr Argentīna arī pēc tam nav atzinusi par likumīgu Folklendu piederību britiem.