Sākot konsultāciju par tālāk izklāstīto, Bundžu Jānis vispirms uzmeta virsrakstu - lauksaimnieki žēlojas par… tieši žēlojas, nevis lamājas, pieprasa, neliekas ne zinis, smejas vai kaut ko citu. Žēlošanās kļuvusi par sabiedrisko attiecību stereotipu un tiek producēta lielos apjomos. Bet, kur liels apjoms, tur zema cena un pilsonis var neņemt pretī, jo tāpat veikals ar žēlabām pilns. Piedāvājiet ko citu un lēti!
Pirmdienas rītā Latvijas Televīzijā Zemnieku saeimas priekšnieks Lazdiņa kungs žēlojās, ka lielās veikalu ķēdes Rimi un Maxima vietējiem dārzeņu ražotājiem dodot kurvīti. Viņiem kurvīti nevajagot, viņiem vajagot trīs vagonus, turklāt trīs reizes lētāk. Poļu un citi draugi, lūk, piedāvājot gan vagonus, gan lētāk, gan tik kvalitatīvus kā tikko no paradīzes.
Taisnības labad jāpiebilst divas lietas. Pirmkārt, diez vai būs tā, ka lieltirgoņi tos dārzeņus no Latvijas zemniekiem nemaz neņem. Cita lieta ir apjomi, iepirkuma cena un kvalitātes prasības. Attiecībā vismaz uz pēdējo - negribas ticēt, ka draudzīgo valstu burkāni un cita radība pārspēj mūsējos par kārtu. Savukārt no otras puses - jādomā, ka līdzīgus kurvīšus vai nu jau iedevušas, vai gatavo citas bodes. Tikai tās pieminētās viegli izrunājamas un tālu skan.
No konstatētā izriet vairāki secinājumi. Pirmkārt, visas zaļās karotītes, zilās lāpstiņas, sarkanie āmurīši un citas akcijas devušas īslaicīgu labumu tikai dažādu papīru drukātājiem un konsultantiem. Otrkārt, valsts komandieri, it īpaši, saprotams, zaļie zemnieki (kurš gan cits), tā arī neko jēdzīgu nodokļu, jaunu tirgu vai legālas protekcijas jomā nav sagudrojuši, tajā pašā laikā radot lielisku rosības ainu. Kā saka - tur rūpi. Tur un nelaiž vaļā. Te skaita zaudējumus piena ražotājiem un sola cīnīties līdz pēdējam, te mēģina izlīdzēt cūku fermeriem, tad atkal noņemas ar āboliem, burkāniem, kartupeļiem un citu tautu. Tas atgādina datorspēlīti, kur telpā nemitīgi no dažādām vietām sāk šļākties ūdens un cilvēciņš bezcerīgi mēģina aizspiest vienlaicīgi trīs vai četrus caurumus. Konsultants, protams, varētu ieteikt PAREIZO VIEDOKLI par kompleksu vadlīniju izstrādi Tēvzemes lauksaimnieku ražošanas un iekšējā tirgus legālai vai, būsim atklāti, puslegālai un skaļi nedeklarētai, bet reālai aizsardzībai. Lozungs pats par sevi nav slikts un brīžiem arī paslinki vicināts. Tomēr daudz labāk ir ņemties ar burkāniem, sivēniem, biezpienu vai reņģēm katru atsevišķi. Proti - katrā atsevišķā gadījumā ir atsevišķs projekts. Katram projektam ir budžets, tai skaitā - konsultācijām, izskaidrošanai, reklāmas kampaņai, preses relīzēm utt. Skaitītājs griežas, nauda ripo. Saimnieks arī gandarīts, ka vēršas tieši pie viņa. Uz īsu brīdi.
Tad projekts noslēdzas. Pēc brīža vajadzētu analizēt rezultātus, bet nav jau laika. Priekšā atkal kāds cits izaicinājums - bordo karotītes, «Ražots Latvijā» birkas, vistu labturība, jēru klusēšana vai vēl kas.
Noteikti, ka reaģēs arī uz žēlabām par lielveikalu nelaipnību vietējās produkcijas tirgošanā. Dažas sarunas, darba grupa, reklāmas kampaņa. Bet tad jau klāt būs sējas darbi, un zemnieku aizstāvji metīsies atkal jaunā cīņā.
Gan jau pie šī temata atkal atgriezīsimies pēc kāda gada. Ar jaunu sparu un jaunu sabiedrisko attiecību budžetu.
*ļoti neatkarīgs konsultants