Gluži pabeigts monuments vēl nav. Lai to izdarītu, tēlniecei Artai Dumpei ir jāzina, kur tas atradīsies. Pieminekli piedāvāts uzstādīt Liepājā, bet domes vadības izraudzītā vieta pie Draudzīgā aicinājuma 5. vidusskolas pieminekļa veidotājiem nešķiet labākā izvēle. Viņi to vairāk redz skvērā pilsētas centrā.
Jāmeklē vieta Latvijā
Uzstādīt pilsētā Latvijas brīvvalsts pēdējā prezidenta K. Ulmaņa monumentu Liepājai piedāvāja Rīgas Latviešu biedrības un Nacionālās kultūras biedrības attīstības fonds. Tas notika jau iepriekšējā sasaukumā, kad pilsētas mēra Ulda Seska vadītā Liepājas partija vēl nebija vienā koalīcijā ar Saskaņas centru. Liepājā 1919. gada pavasarī uz kuģa Saratov atradās K. Ulmaņa vadītā Latvijas Pagaidu valdība. To fonda pārstāve Mirdza Stirna minēja kā galveno iemeslu, kāpēc piedāvājums izteikts šai pilsētai. Piemineklis ir veidots par tautas saziedotajiem līdzekļiem, un sākotnēji to bija paredzēts uzstādīt Turkmenistānā, kur Krasnovodskas (Turkmenbaši) kapsētā atdusas K. Ulmanis, bet precīza kapa vieta nav zināma. Kad kļuva skaidrs, ka tuvākajos piecos gados Turkmenistānā to nebūs iespējams uzstādīt, piemineklim sāka meklēt vietu Latvijā.
M. Stirna kopā ar pieminekļa veidotājiem bijusi arī Liepājā apskatīt vietas, kur to varētu novietot. Gan M. Stirna, gan I. Feldbergs un A. Dumpe Dienai atzina, ka viņiem piemērotākā šķitusi vieta skvērā pilsētas centrā. Domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja jau šajā sasaukumā vēlreiz atbalstīja speciāli izveidotās darba grupas ieteikumu novietot K. Ulmaņa pieminekli pie 5. vidusskolas, jo K. Ulmanis ir piedalījies skolas pamatakmens ielikšanā 30. gadu otrajā pusē. Par komitejas viedokli nesen informēja portāls Ir.Liepāja, tajā bija teikts, ka 5. vidusskolas direktorei Intai Seržantei nebija viedokļa par K. Ulmaņa tēla novietošanu pie viņas vadītās iestādes, jo direktore par to dzirdējusi pirmo reizi. Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde, kura vadīja darba grupu un ir arī komitejas priekšsēdētāja, Dienai teica, ka dome fondam jau nosūtījusi vēstuli, kurā informē par savu viedokli, un tagad gaida tā atbildi. Viņa nedomā, ka tā ir nomaļa vieta, jo skola atrodas līdzās ielai, kas savieno autoostu ar pilsētas centru. Atbildot uz vaicāto, kāpēc to nevarēja novietot centrā, S. Golde minēja vairākus iemeslus. Piemineklis esot darināts īpašam mērķim - uzstādīšanai piemiņas vietā kapos - un skatāms no vienas puses. Darba grupas diskusijās arī izskanējis, ka nebūtu labi politiķu un valstsvīru pieminekļus izvietot pilsētas centrā, piebilda S. Golde. M. Stirna noraida pieņēmumu, ka tas būtu kapu piemineklis, jo arī tālajā zemē to bija plānots novietot parkā. Ar vietas izvēli nav mierā arī tēlniece A. Dumpe - tas tagad tiek veidots kā piemineklis Ministru prezidentam, kuru būtu labi novietot nozīmīgākā vietā.
Politiķu interese noplok
Tēlniece A. Dumpe kopā ar akmeņkali I. Feldbergu, kā arī ar tēlnieku Laimoni Šmitu veidoja arī K. Ulmaņa pieminekli, kuru valstsvīra 133. dzimšanas dienā 2010. gada septembrī atklāja viņa dzimtas mājās Bērzes pagasta Pikšās. Tas bija mēnesi pirms 10. Saeimas vēlēšanām. Pieminekli atklāja toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers, klātesot ap 1000 cilvēkiem, kuru vidū bija daudzi politiķi - ne tikai no Zaļo un Zemnieku savienības un Visu Latvijai!-TB/LNNK, kuru biedri Pikšās ierodas ik gadu. Pirms desmit gadiem skvērā pretim Ārlietu ministrijai uzstādīja tēlnieka Ulda Kurzemnieka un arhitekta Agņa Lukševica veidoto K. Ulmaņa pieminekli. Abos gadījumos par viņa piemiņas iemūžināšanu iestājās Latvijas Zemnieku savienība, kuras dibinātājs bijis K. Ulmanis. Liepājas partijai ir līgums ar ZZS, bet šoreiz diskusijās ZZS nav tik ļoti iesaistījusies.
Domes vadība noliedza, ka lēmums atteikties no K. Ulmaņa tēla novietošanas centrā būtu saistīts ar sadarbības partneriem no Saskaņas centra. Liepājnieks Valērijs Agešins (SC) sacīja, ka domes deputāti ir brīvi savā rīcībā. Viņi arī neesot saistīti ar to zvērestu, ko V. Agešins ir devis kā Saeimas deputāts, solot aizstāvēt Latviju kā demokrātisku valsti. «Izdarot valsts apvērsumu, Kārlis Ulmanis sabradāja Latvijas valsts pamatlikumu un iznīcināja demokrātiju,» teica V. Agešins. Taču viņš novērtējot K. Ulmaņa vēsturisko lomu 1919. gadā, kad Liepāja kļuvusi par Latvijas galvaspilsētu. SC deputāts atzīst arī K. Ulmaņa kā tautsaimnieka nopelnus valsts attīstībā, taču nedomā, ka tāpēc Liepājā būtu nepieciešams viņa piemineklis. Liepājā dzīvo arī bijušais Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš, kurš īpaši nebija jutis kaislības, kuras izraisījis šis strīds. Arī viņam šķiet, ka centrā bija iespējams atrast piemērotu vietu. Tajā pašā laikā viņš nedomā, ka ar pieminekļa novietošanu pie 5. vidusskolas būtu noniecināta valstsvīra piemiņa. Tā ir viena no lielākajām skolām Latvijā, gaiša vieta, kur var sapulcēties arī daudz cilvēku un rīkot pasākumus.