Kā Diena iepriekš vēstīja, vairākās piejūras pašvaldībās novērots, ka nereti kāpu izbraukātāji ir lietuvieši. Lai gan viņus iespējams sodīt tāpat kā vietējos pārkāpējus, tomēr trūkst mehānisma, kā piespiest samaksāt Latvijā uzliktos administratīvos sodus. Rucavas novadā pašvaldība pat pieņēmusi darbā papildu policistu, lai tiktu galā ar pārkāpējiem no Lietuvas, kuru kļūstot aizvien vairāk.
«Protams, tāpat kā visām valsts pārvaldes iestādēm, arī mums vajadzētu meklēt, kur varētu uzņemties iniciatīvu, kādas problēmas mēs varam atrisināt. Ja stūrī ir mēslu čupa un visi staigā tai garām un neko nedara, tie, kas staigā garām, slikti dara savu darbu. Jāatrodas cilvēkiem, kas saprot, ka šeit ir mēslu čupa, un kādam jāuzņemas atbildība,» pirms pāris mēnešiem Dienai sacīja Edmunds Sprūdžs (RP). Tomēr viņa vadītā VARAM norāda, ka jautājumu par lietuviešu kāpu izbraukātājiem, kas nenomaksā tiem uzliktos administratīvos sodus, nevar atrisināt līgums vides jomā un risinājums ir Tieslietu ministrijas kompetencē. Tikmēr TM ir sākusi apsvērt iespēju slēgt šāda veida trīspusēju līgumu starp Lietuvu, Latviju un Igauniju. Ministrijā gan norāda, ka pagaidām sarunas ar kaimiņvalstīm nav uzsāktas.
Lietuvas robežai tuvajā piejūrā stāsta par kaimiņvalsts kāpu izbraukātājiem. Tā Liepājas reģionālās vides pārvaldes (RVP) vadītāja Ingrīda Sotņikova apstiprina, ka piejūras pašvaldībām nereti nākas tikt galā ar pārkāpējiem no Lietuvas. Bijis arī gadījums, kad lietuvieši sūdzējušies par saviem tautiešiem, kuri Kurzemes piekrastē bija sabraukuši kāpās ar automašīnām un kurinājuši ugunskurus. «Mums ir gara robeža ar Lietuvu. Ja būtu līgums, varētu operatīvi rīkoties. Arī kāpu izbraukātāju jautājumu tajā vajadzētu iekļaut,» uzskata I. Sotņikova, atzīmējot, ka risinājums varētu būt rodams starpvalstu līgumā par vides jautājumiem. Savukārt VARAM pauž viedokli, ka šāds līgums vides jomā nevar risināt ārvalstniekiem uzlikto administratīvo naudas sodu nomaksas kontroles problēmu, kas ir TM kompetences jautājums.
«Starpvalstu līgumu slēgšana ir piemērs tam, kā ar vismazākajiem resursiem var gūt zināmu labumu,» par sadarbību ar Igauniju stāsta Vidzemes RVP vadītājs Aivars Liepa. Viņš atzīmē, ka šādi līgumi atvieglo darbu un to pastāvēšana jau ir norāde uz to, ka puses grib sadarboties. Arī VARAM pārstāve Linda Ozola skaidro līdzīgi - līgumi veido ietvaru un ļauj pusēm vienoties par kopīgu darbu dažādos jautājumos. 2010. gadā tika noslēgts trīspusējs līgums par sadarbību vides aizsardzības jomā starp Latviju, Igauniju un Lietuvu. Tāpat arī Latvijai ir noslēgti atsevišķi līgumi vides jomā ar katru no minētajām kaimiņvalstīm.