Pasaules Banka ieteica sabiedrisko mediju finansējumu griezt, savukārt NEPLP esot prasījusi papildu finansējumu, jo vasarā pieņemtajā likumā noteikti 24 uzdevumi, kas medijiem par sabiedriskā pasūtījuma naudu jāveic, piemēram, jāparedz raidījumi arī dažādām mazākumgrupām, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, jāveido raidījumi bērniem un jauniešiem. Ar pašreizējo «nabadzības budžetu» to nevarot izdarīt. LTV dotācija nākamgad varētu būt nedaudz vairāk nekā septiņi miljoni latu, LR - 3,8 miljoni latu, pārējā nauda paredzēta NEPLP un reģionālajām televīzijām. «Labā ziņa ir tā, ka [finansējums] nav griezts,» norāda D. Buceniece. LR situācija izskatoties «cerīgāk», uz LTV finansējuma nepalielināšana atsaukšoties sāpīgāk, jo «LTV 50 procenti pamatlīdzekļu ir nulles vērtībā, lifti brūk kopā».
LR vadītājs Dzintris Kolāts norāda, ka radio situācija arī neesot spoža, jo nākamā gada budžetā pietrūkstot aptuveni 200 tūkstoši latu, kas nepieciešami apraidei, aktieru blakustiesību apmaksai un Briseles korespondenta punktam. D. Kolāts pieļauj, ka nepieciešamais apraides apjoms tiks nodrošināts, taču tas varot notikt uz programmu kvalitātes rēķina. Savukārt LTV vadītājs Edgars Kots atzīst - ja LTV finansējums tiks saglabāts pašreizējā apjomā, tā likumu varēs izpildīt tikai daļēji, piemēram, nepietiekamā apjomā tiks veidota bērnu un jauniešu programma. E. Kots stāsta, ka LTV esot vairāki plāni, kāda nākamgad varētu būt abu kanālu programma. LTV programmā esot gaidāmas izmaiņas - ne gluži ar 1. janvāri, taču gada pirmajā pusē noteikti. E. Kots neizslēdza iespēju, ka kādi no LTV raidījumiem varētu pazust.
D. Buceniece norāda, ka diskusijas par finansējuma palielināšanu turpināšoties Saeimā. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēde Ingrīda Circene (Vienotība) ir skeptiska: «Viņi ir vieni no retajiem, kam nauda nav nogrieza,» un iesaka rast trūkstošo finansējumu likuma noteikto uzdevumu pildīšanai iekšējā pārdalē.