Jā, šo dienu atceros ļoti labi, atceros arī dienu iepriekš. Prezidents bija vizītē Polijā, savukārt parlaments divas dienas iepriekš bija pieņēmis lēmumu, kas laikam bija pēdējā pile, parādot, cik ļoti politiķi var attālināties no sabiedrības. Proti, parlaments nobalsoja pret Šlesera izdošanu. Pēc tam man bija saruna ar Valsts prezidenta kancelejas pārstāvjiem, kuri norādīja, cik tas ir slikti, es domāju, šiem cilvēkiem jau tad bija skaidrs, kāds būs prezidenta lēmums un paziņojums sestdien, respektīvi, iekšējā vide jau zināja, kas sekos. Piebildīšu, ka konstitucionālo tiesību komisija, kas analizēja priekšlikumus par Valsts prezidenta pilnvaru paplašināšanu, rekomendēja, ka šādos gadījumos, kad runa ir par, piemēram, parlamenta atlaišanu, Valsts prezidentam būtu jākonsultējas ar premjeru un Saeimas priekšsēdētāju. Tādas konsultācijas nenotika! Jo - tikāmies divi pret divi, bet no pils puses neizskanēja kādi alternatīvi piedāvājumi situācijas risināšanai. Tas ir mīts, ka esot piedāvāts ņemt Saskaņas centru valdībā, bet, kad nu tas esot noraidīts, tad... Šādi piedāvājumi neizskanēja, lēmums bija jau pieņemts. Es gan mēģināju pamatot, ka parlaments tomēr ir rīcībspējīgs, bet... Zatlera kungs sarunas lielāko daļu vienkārši sēdēja un klusēja.
Respektīvi, jūs bijāt uzaicināta ķeksīša dēļ?
Tā var teikt. Lai pēc tam varētu teikt, ka ir notikušas konsultācijas. Kuru, atkārtošos, nebija. Pirms manis pie Zatlera kunga bija premjers - jautāju, kāda bijusi sarunas gultne, saņēmu atbildi - tā īsti nesapratām...
Vai tajās bija arī kaut kas tāds, par ko sabiedrība līdz šim nezina?
Kopumā viss ir zināms. Vienīgi dīvaini bija tas, ka es ļoti daudz runāju, bet Zatlera kungs klusēja, bet tad sāka runāt par vienu konkrētu gleznu viņa Jūrmalas rezidencē. Tas bija vienīgais, ko viņš varēja pateikt Saeimas spīkerei pirms došanās uz televīziju...
Precizēsim. Tātad nav taisnība, ka no Zatlera kunga vai viņa cilvēku puses izskanēja ideja par Saskaņas centra (SC) ņemšanu valdībā?
Nav. Tā biju es, kas uzdeva retorisku jautājumu, vai SC iekļaušana koalīcijā ir cena par Zatlera pārvēlēšanu, vai ir viedoklis, kā šāda iekļaušana ietekmētu premjera likteni un sabiedrisko domu. Un, atkārtošos, arī šajā jautājumā bija klusums. Saprotiet, aizkulisēs jau runāja, ka prezidents veido savu partiju, ka ir plāns ar diviem variantiem pēc Saeimas atlaišanas: vai nu parlaments nobīstas un Zatleru pārvēl uz otro termiņu, vai arī nepārvēl, bet Zatlera lēmums ir populārs un viņš ar partiju veiksmīgi piedalās ārkārtas vēlēšanās. Tad, kad viņu nepārvēlēja, tās pašas dienas vakarā, tiem politiķiem, kuri tika aicināti uz pili, tika demonstrēti socioloģiskie pētījumi par to, cik nepopulāras esot citas partijas un cik populāra būtu šāda Zatlera partija, respektīvi, tur jau bija noticis sagatavošanās darbs.
Kā jums liekas - maijpuķītes ir novītušas?
Nē, šodien Mežaparkā redzēju, kā viena sieviete vāc... Ja nopietni, domāju, ka ir novītušas. Tāds instruments kā Saeimas atlaišana ir lietojams, bet tad, kad tam ir jēga. Piemēram, to varēja darīt tad, kad to prasīja tauta Doma laukumā. Bet notika tā, ka tika dotas lielas cerības, bet palika mieles. Un tas radīja neuzticību lēmumiem, kas pirmajā brīdī liekas pareizi un iedvesmojoši, bet vēlāk izrādās, ka motivācija bijusi cita. Mani ārvalstu kolēģi ir teikuši, ka demokrātijās grūti iedomāties situāciju, ka prezidents neilgi pirms balsojuma par pārvēlēšanu atlaiž parlamentu, pēc tam piedalās vēlēšanās pats ar savu partiju... Pat ārvalstu diplomāti, kuri pieraduši runāt caur puķēm, to uztvēra ar lielu izbrīnu.
Labā ziņa ir tā, ka ir audzis uzticības līmenis Saeimai. Kādi, jūsuprāt, ir iemesli? Saeimas atlaišana, kādi citi?
Gan, gan. Varbūt tās ir sekas iepriekšējā parlamentā iesāktajām labajām lietām, kuras starp citu pieminēja arī Zatlers savā runā par Saeimas atlaišanu. Proti, cilvēki nāk uz Saeimu ne tikai Muzeju naktī vai atvērto durvju dienās - nāk nevalstiskās organizācijas, jo parlamentā tās tiek uzklausītas, te notiek diskusijas. Otrkārt, lai arī šim parlamentam ir tas mīnuss, ka tajā vēl ir deputāti, kuri ir jaunpienācēji un mācās, toties pluss ir tas, ka ir lielāka sajūta, ka parlamenta lēmumi nav pasūtīti, ka aiz tiem kāds nestāv. Iepriekšējā brīžam bija grūti saprast, kas ir koalīcija.
Deputāts Klaužs gan nesen izteicās, ka Saeima ir tikai balsošanas mašīna.
Nu tas ir cilvēka, kurš ievēlēts pārpratuma rezultātā, viedoklis... Patiesībā ir tā: ka ierēdniecības noplicināšanas rezultātā daudzi lēmumi, kas nonāk no ministrijām Saeimā, ir nekvalitatīvi sagatavoti un parlamentā tiek pat radikāli mainīti.