Kādi ir dabas inspektora galvenie pienākumi?
Pirmkārt, man jāsaka, ka gribētos, lai Latvijā būtu vairāk dabas inspektoru, jo teritorijas pēc platības ir lielas un speciālistu ne vienmēr pietiek, īpaši aktīvākajās gada sezonās. Dabas inspektori nodarbojas ar sugu, biotopu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju jautājumiem. Tas nozīmē, ka iesaistāmies gan maluzvejnieku apkarošanas aktivitātēs, lai rūpētos par īpaši aizsargājamām sugām: lasis, taimiņš, upes nēģis, gan, piemēram, sekojam līdzi situācijai īpaši aizsargājamos biotopos, piemēram, piekrastes kāpās un visās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, arī mikroliegumos.
Patlaban norisinās aktīvs nārstošanas laiks arī Latvijas upēs mītošajām lašveidīgajām zivīm - lašiem un taimiņiem. Kāda šogad ir maluzvejnieku aktivitāte, salīdzinot ar citiem gadiem?
Šogad daba pati jau daļēji ir nosargājusi nārstu pašā sākumā, jo ūdens līmenis bija tik ļoti augsts un duļķains, ka maluzvejnieki zivīm nevarēja piekļūt. Šobrīd nārsta sezona ir tikai pusē, tā kā nelikumīgās aktivitātes varētu turpināties. Lašveidīgo zivju saudzēšanas laiks Latvijas upēs ir pagarināts līdz 31. decembrim, tas nozīmē - mēnesi ilgāk, nekā bija ierasts, tāpēc no decembra inspektoriem būs jāpievērš pastiprināta uzmanība, vai tā saucamie līdaku spiningotāji nav atgriezušies upes krastos, lai nelikumīgi iegūtu lašus. Jāpieņem, ka daļa makšķernieku, iespējams, likuma grozījumus nemaz nezina, kaut gan vajadzētu.
Kādi ir reālie soda apmēri pārkāpējiem?
Sodi ir ļoti dažādi. Ja runājam par maluzvejniecību, tad, piemēram, ja tiek pieķerti maluzvejnieki, kas zvejo zivis, izmantojot elektrisko strāvu, par šādu kriminālpārkāpumu var pienākties pat reāls cietumsods, kas Latvijas praksē jau ir bijis. Tāpat ir piemērojami diezgan lieli naudas sodi, kā arī sabiedriskais darbs. Par viena laša vai taimiņa nelegālu noķeršanu jāmaksā zivju resursiem nodarītais zaudējums 715 eiro. Lai pārkāpējus pieķertu, dodamies reidos gan dienā, gan naktī, jo tieši tas ir laiks, ko bieži vien izvēlas maluzvejnieki. Esam izvietojuši mežā arī kameras, kas dod signālu, ja ir novērojamas kādas nelikumīgas darbības.
Kas dabas inspektora profesijā ir visgrūtākais, tai pašā laikā - kas sagādā vislielāko gandarījumu?
Domāju, katram darbam ir, tā teikt, sava garoza, tomēr vispatīkamākais un interesantākais ir tas, ka darbam ir dinamika - katrā gadalaikā ir savi akcenti, kam pievērst uzmanību, tāpēc neiestājas ikdienas rutīna. Šajā darbā sanāk dzīvot līdzi dabai un dabas apstākļiem. Liels gandarījums šo gadu laikā man ir redzēt, ka sabiedrība kļūst arvien labāka un izglītotāka. Aizvien biežāk gadās satikt tūristus, kas iznes no meža ne vien savus, bet arī citu cilvēku atstātos atkritumus, tādējādi rūpējoties par vidi. Tas liek secināt, ka sabiedrībai rūp mūsu valsts un vides nākotne.
Vai arī pats savas karjeras laikā esat piedzīvojis kādus ekstrēmus un pat bīstamus gadījumus cīņā ar likuma pārkāpējiem?
Jāatzīst, ka situācijas nereti ir ekstrēmas. Ir jāsaskaras gan ar pašas dabas bargajiem apstākļiem, gan cilvēku radītiem šķēršļiem, piemēram, maluzvejnieku duramajiem rīkiem vai malumednieku ieročiem. Reiz esmu nonācis arī situācijā, kad ierocis ir pielikts pie manas galvas, tas mirklis, protams, ir biedējošs, jo nav iespējams saprast, kas notiek konkrētā cilvēka prātā.
Maluzvejniecība un malumedniecība ir tās divas lietas, kas nāk prātā uzreiz, domājot par dabas inspektoriem. Tomēr ir virkne citu pārkāpumu, kurus cenšaties novērst. Kādi tie ir?
Dabas inspektoru kompetencē ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Tur ietilpst gan tūristu uzvedība, piemēram, ugunskuru kurināšana vai telšu celšana neatbilstošās vietās. Tāpat dabas inspektori uzmana, lai dažādās dabas takās un arī kāpu zonā jūras piekrastē netiktu izmantoti dažādi braucamrīki, arī motocikli un kvadracikli. Pārkāpumi ir ļoti dažādi - ir cilvēki, kas izgāž atkritumus mežos, ir pat tādi, kas nelegāli izcērt mežus. Ja iedzīvotāji mana kādus pārkāpumus, tad visgudrāk un prātīgāk būtu šos pārkāpumus piefiksēt - kaut ar mobilā telefona kameru un nosūtīt attiecīgām instancēm. Esmu drošs - jo mazāk vienaldzīgi kļūsim, jo vairāk dabas vērtību saglabāsim nākamajām paaudzēm.