Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, paužot bažas par NATO izplešanos austrumu virzienā, pirms gada sacīja, ka līdzšinējie Eiropas drošības līgumi, kas parakstīti aukstā kara apstākļos, nav piemēroti mūsdienu daudzpusīgo draudu atvairīšanai.
Tādēļ Krievija piedāvā radīt jaunu vienošanos, kas nodrošinātu dalībvalstu vienlīdzību, nepieļautu, ka militāro alianšu politika apdraud citu valstu vai alianšu drošību, un noraidītu citu valstu un alianšu tiesības uzturēt mieru un stabilitāti kontinentā.
Eiropas Savienības ārpolitikas vadītājs Havjers Solana sacīja, ka ir atbalstāma diskusija par modernām Eiropas drošības politikas nostādnēm, tomēr tas nenozīmē jaunu struktūru veidošanu. Viņaprāt, nav pieļaujams, ka riskam tiek pakļautas tādas stabilas drošības organizācijas kā NATO un EDSO.
EDSO ārlietu ministru sarunās netika panākts progress, lai pagarinātu organizācijas novērotāju misijas darbību Gruzijā. Misija beidzas otrdien.
Krievijas un NATO padomes sēdē tika atjaunota divpusējā sadarbība, kas bija iesaldēta kopš pagājušā gada augusta Krievijas iebrukuma Gruzijā.
Abas puses vienojušās, ka turpmāk ciešāk sadarbosies cīņā pret Afganistānas nemierniekiem, narkotikām un pirātiem Somālijas piekrastē. Tomēr Krievija un NATO atzina, ka saglabājušās domstarpības par Gruziju.
Krievijas sūtnis NATO Dmitrijs Rogozins apgalvoja, ka abu pušu salabšanā izšķirošā loma bijusi Itālijas premjerministram Silvio Berluskoni, kurš uzstājās NATO un Krievijas ārlietu ministru sanāksmē. S.Berluskoni uzsvēris NATO un Krievijas padomes nozīmi stratēģisku drošības lēmumu pieņemšanā. Pirms tam viņam notikusi telefonsaruna ar D.Medvedevu.