S. Sobjaņina nonākšana Maskavas mēra krēslā liecina, ka turpmāk galvaspilsētas politiskā dzīve noritēs ciešā sasaistē ar Kremli, kas bija grūtāk realizējams laikā, kad lielpilsētu vadīja odiozais «brīvdomātājs» Jurijs Lužkovs, kura 18 gadu ilgā valdīšana beidzās pagājušajā mēnesī pēc D. Medvedeva dekrēta par zaudēto uzticību.
Apkaros korupciju
Jau pirms ceturtdien notikušā balsojuma bija skaidrs, ka S. Sobjaņinam nebūs problēmu tikt apstiprinātam ietekmīgajā amatā. Tā arī notika, jo par viņu nobalsoja 32 no 35 Maskavas domes deputātiem. Visticamāk, par viņu balsi atdeva partijas biedri no Vienotās Krievijas, bet pret balsoja opozicionāri no Krievijas Komunistiskās partijas.
Pirms balsojuma deputātu priekšā stājās pats mēra amata kandidāts. Savā uzrunā S. Sobjaņins sacīja, ka viņš darbu varēs sākt uz «stabiliem pamatiem», kas ielikti pēdējās desmitgadēs. Nepieminot J. Lužkova vārdu, jaunais Maskavas mērs sacīja, ka viņa priekštecis galvaspilsētu «padarījis labāku» un ievedis to «pasaules vadošo lielpilsētu pulkā», tomēr piebilda, ka pilsētas attīstības tempi pēdējos gados kļuvuši aizvien gausāki, jo netiek izmantotas visas iespējas, vienlaikus neefektīvi izlietojot resursus, vēsta NEWSru.
Iepriekšējo domes vadību S. Sobjaņins asi kritizēja par Maskavas haotisko apbūvi, kurai viņš nolēmis pielikt punktu. «Nevar turpināt apbūvēt katru brīvo zemes pleķi,» paziņoja jaunā pilsētas galva. Pēdējos gados J. Lužkovs bija saņēmis pamatīgu kritiku par vairāku arhitektūras pieminekļu nojaukšanu, lai to vietā būvētu tirdzniecības centrus un debesskrāpjus.
Par saviem pirmajiem izpildāmajiem uzdevumiem S. Sobjaņins nosaucis plaši izplatītās korupcijas apkarošanu Maskavas birokrātiskajā aparātā un milzīgo transporta problēmu risināšanu.
15. oktobrī D. Medvedevs paziņoja par S. Sobjaņina virzīšanu uz Maskavas mēra amatu un uzsvēra, ka vēlas, lai galvaspilsēta turpmāk nebūtu izolēts reģions, bet integrētos federālajā valdībā. S. Sobjaņins ceturtdien informēja, ka viņa vadītajai mērijai būs cieši jānodarbojas ar visu nozaru ministrijām un federālajām iestādēm.
No pašas apakšas
V. Putins savulaik Krievijas politikā ieviesa tā saucamo varas vertikāli. S. Sobjaņins tās augšgalā nonāca no pašas apakšas. 1991. gadā viņu ievēlēja par Hantu-Mansu autonomā apvidus pilsētas Kogalimas mēru, bet 2001. gadā viņš kļuva par Tjumeņas apgabala gubernatoru. 2005. gadā toreizējais Krievijas prezidents V. Putins iecēla S. Sobjaņinu par savas administrācijas vadītāju, bet 2008. gadā pēc V. Putina iecelšanas par valdības vadītāju kļuva par vicepremjeru un premjera biroja vadītāju. Tajā pašā gadā viņš arī vadīja D. Medvedeva priekšvēlēšanu kampaņu.
S. Sobjaņina pēdējo gadu dosjē liecina, ka viņš ir simtprocentīgs V. Putina cilvēks, tādēļ ir prognozējams, ka Krievijas galvaspilsēta gan politisko, gan ekonomisko lēmumu pieņemšanā ies soli solī ar Kremli, bet politologi domā, ka ar viņa iecelšanu tiek bruģēts pašreizējā premjera ceļš uz 2012. gada prezidenta vēlēšanām.
Pazinēji jauno Maskavas mēru raksturo kā diezgan pelēcīgu politiķi, kurš netiektos pēc tādas neatkarības kā viņa priekšgājējs J. Lužkovs. Netipiski mūsdienu Krievijas elites praksei S. Sobjaņins, mainot darbavietu, nekad sev līdzi nav ņēmis vecos kadrus, bet jaunu komandu veidojis no pieejamiem cilvēkiem.