Viņš to uzskata par vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem jauno pašvaldību nākamajā darba cēlienā. Dienas aptaujātie vietējie līderi norāda uz ierobežotām pašvaldību iespējām veicināt jaunu uzņēmumu veidošanos, bet galvenais - uz darba roku trūkumu. Kvalificētus darbiniekus pat nākoties meklēt aizbraukušo vidū, solot viņiem algu, kāda pelnīta ārzemēs.
Pašvaldībām, kuru mazais apmērs ir acīmredzams šķērslis tās spējai aktivizēt uzņēmējdarbību un nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus, ir jādomā par apvienošanos, vēl sacīja V. Dombrovskis. Viņaprāt, tādi novadi, kur valsts vai pašvaldības finansētas iestādes ir vienīgās darba vietas novadā, nav spējīgi attīstīties ilgtermiņā. Līdzīgu piedāvājumu apvienoties izteica arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (Reformu partija) pēc tam, kad viņa vadītā ministrija bija izvērtējusi administratīvi teritoriālās reformas rezultātus pēc pirmajiem četriem jaunajās robežās aizvadītajiem gadiem. Ministrs toreiz solīja nevienu ar varu neapvienot, cerot, ka pašvaldības pašas nonāks līdz lēmumam iekļauties lielākā novadā. Pēc ministra neoficiālajām aplēsēm, nākotnē viņš tagadējo 119 novadu vietā redzēja ap 30, kas saskan ar Nacionālajā attīstības plānā noteikto reģionālās attīstības centru modeli deviņi plus 21. Ārpus tā ir palikuši kā spēcīgie Pierīgas novadi, tā mazākas pašvaldības, kā Tērvetes novads, kuram ir attīstības iespējas.
Aptaujājot vairāk nekā desmit tā dēvēto mazo novadu līderus, neviens no viņiem nebija noskaņots izvērtēt iekļaušanos lielākā novadā, bet kā šķērsli pašvaldības attīstībai minēja to, ka priekšrocības Eiropas Savienības fondu apgūšanā būs 30 reģionālās attīstības centriem, kuriem tad arī būs lielākas iespējas nodrošināt investoriem nepieciešamo infrastruktūru. Uzņēmējus interesē ceļi, pieeja energoresursiem un darbaspēks, Dienai sacīja Mālpils novada domes priekšsēdis Aleksandrs Lielmežs. No svara ir arī tas, kur pašvaldība atrodas - Pierīgā vai pierobežā, uz kurieni investorus grūtāk atsaukt, uzsvēra Līvānu novada priekšsēdis Andris Vaivods (ZZS).
Gandrīz visi Dienas uzrunātie sacīja, ka jaunu darba vietu radīšanu kavē strādājošo trūkums. Kocēnu novads, kurā esot ap 140 aktīvu uzņēmēju un darbojas uzņēmumi pat ar 300 strādājošajiem, dodot darbu arī valmieriešiem. Līdzīgi uz Pāvilostu, kur ir zivju apstrādes cehi, braucot strādāt cilvēki no Liepājas, sacīja novada priekšsēdis Uldis Kristapsons. Kocēnu novada Zilākalna pagastā kūdras ieguves ražotne meklējot aizbraukušos Īrijā un Anglijā, lai aicinātu darbā. Darba roku trūkstot arī lielajām zemnieku saimniecībām, sacīja Kocēnu novada priekšsēdis Jānis Olmanis (VL-TB/LNNK). Pašvaldībām nav datubāzes par aizbraukušajiem, kurus atrast neesot tik viegli. Pārgaujas novada priekšsēdim Hārdijam Ventam arī ir zināmi uzņēmēji, kuri gatavi maksāt kvalificētiem speciālistiem tikpat lielu algu, kādu viņi saņem ārzemēs, lai atsauktu mājās. «Mums ir radīta situācija, kad ir izaudzināti patērētāji, bet nav nekas darīts, lai patērētājs kļūtu par darba devēju,» teica H. Vents.
Vairāki novadu priekšsēži atzina, ka līdz šim nav izjutuši valdības ieinteresētību atbalstīt pašvaldības. Kad pirms trim gadiem tika izsludināta kokapstrādes uzņēmuma SIA Laiko maksātnespēja un Mālpils novadā darbu zaudēja vairāk nekā 300 cilvēku, pašvaldība nav sajutusi valdības palīdzību, atgādināja novada vadītājs Aleksandrs Lielmežs. Tagad uzņēmumam ir atrasts investors Dānijā, bet tajā plānots nodarbināt daudz mazāk cilvēku. Pašvaldībām arī ir ierobežotas iespējas rīkoties ar savu īpašumu, ko minēja Rucavas novada domes priekšsēde Līga Stendze un vēl vairāki viņas kolēģi. Rucavas novadā attīstās zemnieku saimniecības un mājražošana.
Ir arī pašvaldības, kur ir īpaši padomāts par biznesa vides veidošanu, pie domes izveidojot uzņēmēju konsultatīvo padomi. Tāda ir arī Salacgrīvas novadā, kura priekšsēdis Dagnis Straubergs (Reģiona alianse) minēja arī atbalsta fondu jaunajiem uzņēmējiem, kam tiek izmantoti pašvaldības privatizācijas fonda līdzekļi. Atbalsta summa ir ap 2000 latu, ko saņēmuši jau nedaudz vairāk kā desmit jauno uzņēmēju, kas ir sagatavojuši biznesa plānu.
Pašvaldībai ir maz instrumentu, kā veicināt uzņēmumu veidošanos savā teritorijā, sacīja Tukuma novada priekšsēža vietnieks Aivars Volfs (Tukuma pilsētai un novadam). Ceļu stāvokli viņš minēja kā ļoti būtisku faktoru, pastāstot par rožu audzētavu Sēmes pagastā. Tai ziemā nebija iespējams piegādāt kurināmo, jo ceļš bija apledojis, bet atbildīgie dienesti paziņojuši, ka šis ir otrās šķiras ceļš, ko nav paredzēts kaisīt, lai gan tas izmaksātu tikai 67 latus. A. Volfa teikto dzirdēja arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (Reformu partija), kurš atšķirībā no premjera V. Dombrovska klausījās arī debates. «Ekonomikas attīstībai ir jānotiek pašvaldībās, un mums ir kopīgi jācīnās, lai ekonomikas izrāviens, kas ir izrauts no prioritāšu saraksta, atgrieztos to galvgalī,» teica ekonomikas ministrs D. Pavļuts, kurš piekrīt, ka jaunu darba vietu radīšanas priekšnoteikums ir infrastruktūra un šim mērķim nākamajā ES fondu plānošanas periodā ir jāparedz ievērojami līdzekļi.